Sadaļas Sadaļas

Ierobežojumu plāns iespējamam Covid-19 uzliesmojumam vēl tikai top

Zināms, ka ar Covid-19 saistītās epidemioloģiskās situācijas uzlabojumi ir tikai sezonāli. Rudenī varētu būt kārtējais Covid-19 uzliesmojums, kas solās būt niknāks, jo dominēs lipīgāks vīrusa variants. Vasara jau ir vidū, bet ierobežojumu plāns gaidāmajam pandēmijas uzliesmojumam vēl tikai top.

ĪSUMĀ:

  • Rudenī paredz jaunu Covid-19 uzliesmojumu lipīgāka vīrusa varianta dēļ.
  • Valsts sāk plānot, kā rīkoties rudenī un ziemā.
  • Pieaugot Covid-19 izplatībai, darbs institūcijās un uzņēmumos norisinies 3 drošības režīmos.
  • Darbosies luksofora princips. Izņēmums – “drošais režīms” vakcinētajiem.
  • Līdz augustam jāsagatavo nozaru rīcības plāni.
  • Tirgotāju asociācijā rosina izrevidēt iepriekšējos ierobežojumus.
  • Par epidemioloģisko drošību skolās atbildība lielākoties būs uz pašvaldību pleciem.
  • Pansionātos galvenais rīks pret uzliesmojumu – plašāka vakcinācijas. Veicas atšķirīgi.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs paredz, ka rudenī mūs atkal sagaidīs koronavīrusa uzliesmojums, jo dominēs vīrusa delta variants, kas ir par 40–60% infekciozāks. Vasara vien ir īss atelpas brīdis no ierobežojumiem un laiks, kad varam sagatavoties cīņai ar vīrusu.

Par būtiskāko ieroci koronavīrusa apkarošanai uzskata vakcināciju. Eksperti atzinuši, ka vakcīnas ir efektīvas pret jauno vīrusa paveidu, taču tikai pie nosacījuma, ja ir pabeigts vakcinācijas kurss. Tomēr Latvijā vakcinācijas procesu noslēgusi vien trešdaļa iedzīvotāju.

6. jūlija Ministru kabineta sēdē Veselības ministrija informatīvajā ziņojumā iezīmēja nosacījumus un rīcības virzienus gaidāmajā rudenī un ziemā, paredzot kārtējo Covid-19 vilni.

3 drošības režīmi un luksofora princips

Veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš skaidroja, ka darbs institūcijās un uzņēmumos norisināsies trīs drošības režīmos:

  • “Pirmais – kur vien iespējams, mēs lietojam drošo darbības režīmu. Tas ir tad, ja visi klātesošie ir vakcinēti un pārslimojuši. Tas ir pamats skolām, tas ir pamats dažādām sabiedriskajām, kultūras aktivitātēm, dažādiem pakalpojumiem. Tie, kas strādās šajā režīmā, varēs turpināt strādāt arī tad, ja kopējā saslimšana pieaug.
  • Otrs režīms ir tāds, kuru mēs mēģināsim ieviest praktiski visur. Tas ir daļēji drošais režīms jeb dzeltenais, kur cilvēki ir vakcinēti, pārslimojuši vai testēti. Pie friziera – ar testu, uz restorānu – ar testu, uz pasākumu – ar testu vai vakcinēti.
  • Visbeidzot tajā režīmā, kur nav zināms klātesošo statuss, ir tikai pamata pakalpojumi. Tas ir sabiedriskais transports, pārtikas veikali, aptiekas. Pie tam, ja pieaug saslimšana, tad arī šādā režīmā strādājošajiem pakalpojumi diemžēl būs būtiski jāierobežo vai arī, ja tie ir mazāk būtiskie pakalpojumi, tad tie tiks apstādināti.”

Bērziņš norāda, ka pērn būtiskākā kļūda bija tā, ka vīrusa izplatību neizdevās apkarot, jo savlaicīgi netika piemērots stingrs drošības režīms. Gaidāmajā rudenī Veselības ministrija iesaka piekopt režīmu „ātri ciet – ātri vaļā”, kas nozīmētu, ka

stingrus ierobežojumus sāktu ieviest pie tāda saslimšanas līmeņa, kas vēl ir regulējams.

Joprojām strādāšot luksofora princips. Ja kumulatīvais divu nedēļu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju būs līdz 200, tad noteiks dažādu pakāpju drošības noteikumus tiem, kas nav ne vakcinēti, ne pārslimojuši Covid-19.

Bet, ja vīruss izplatīsies, pārsniedzot 200 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju, tad Veselības ministrija iesaka mobilizēt sabiedrību – attālinātais darbs, būtiski pārvietošanās ierobežojumi un stingri drošības pasākumi.

“Bet joprojām ir drošais režīms cilvēkiem, kas ir vakcinēti.

Nav pamata viņus ierobežot. Var notikt pakalpojumi, var strādāt skolas „zaļajā režīmā”, var notikt pasākumi, jo risks tur ir mazāks,” sacīja Bērziņš.

Rīcības plāns katrai nozarei

Vēl Veselības ministrijas pārstāvis norādīja, ka svarīgi ir katrai nozarei sagatavot rīcības plānus, ja būs jāievieš ārkārtējā situācija. Nozaru ministrijām tas jāizdara līdz 1. augustam.

Tāpat uzdots izvērtēt nozaru kompetencē esošos epidemioloģiskās drošības protokolus, nepieciešamības gadījumā tos pilnveidot, ņemot vērā cilvēkus ar Covid-19 sertifikātu un personas bez tiem.

Latvijas Radio uzrunāja Ekonomikas ministriju, vaicājot, vai tai šāds plāns ir. Taču ministrija atteicās sniegt plašākus komentārus, paskaidrojot, ka pie tā ir sākts strādāt, ņemot vērā, ka tas ir nupat uzdots, un piebilstot, ka ir atvaļinājumu laiks. Uz jautājumu par to, ja epidemioloģiskā situācija strauji pasliktināsies, ministrija atbildēja, ka pieturēsies pie jau iepriekš īstenotajiem plāniem.

Rosina izrevidēt iepriekšējos ierobežojumus

Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs uzskata, ka ministrijai ir jāpārskata iepriekš pieņemtie ierobežojumi: “Obligāti būs jāpārskata, jo bija daudz pārspīlējumu un daudz lieku birokrātisku prasību, kas radās tādēļ, ka noteikumus pieņēma haotiski un bieži vien, nerēķinoties ar nozares interesēm, bet atsevišķu uzņēmēju interesēm. Piemēram, kaut vai tie paši noteiktie 25 kvadrātmetri, tās simt un vienas lapiņas, ko prasa līmēt uz veikaliem. Piemēram, viens no tādiem stulbākajiem [noteikumiem] bija, ka, ieejot tirdzniecības centrā, ir viens groziņš, bet tad, kad tu ieej veikalā, ir jāpaņem otrs groziņš. Un tad tu staigā, piedodiet, kā idiots ar diviem groziņiem.”

Danusēviča ieskatā būtu nepieciešams izstrādāt arī noteikumus, kādai ventilācijai jābūt telpās. “Protams, ka nedrīkst pieļaut tādu situāciju, kas bija Latvijā, ka veikalus slēdza uz četriem mēnešiem. Ir jārīkojas tā, kā tas notiek civilizētā Eiropā, – ja ir kādi „lokdauni”, tad tie ir uz četrām nedēļām. Tad ļauj nozarēm atkopties. Ja atkal saasinās saslimšana, tad atkal slēdz uz četrām nedēļām.”

Tirgotāju asociācija plāno piektdien tikties ar Ekonomikas ministriju, lai kopīgi pārrunātu priekšlikumus darbam pie dažādiem epidemioloģiskās situācijas apstākļiem.

Par drošību skolās atbildība lielākoties vietvarām

Plānots, ka Zinību dienā visi atgriezīsies skolas solos. Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols pastāstīja, ka atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumiem galvenokārt gulsies uz skolu dibinātāju – lielākoties pašvaldību – pleciem.

“Katrā skolā būs sava situācija, tādēļ mēs nedrīkstam skatīties kaut kādā vienā centralizētā risinājumā.

Mums ir jābūt sagatavotām rekomendācijām, kas ir jādara, kas ir droši, kāds ir paņēmienu kopums, kuru var piemērot konkrētajā situācijā. Un jānodod pienākums un arī tiesības šo paņēmienu kopumu ieviest dibinātajam. Lielākajā daļā tā ir pašvaldība. Pēc iespējas vairāk tiesības lemt un arī atbildība par pieņemtajiem lēmumiem mums ir jānodod tieši tām lokālajā situācijā esošajām atbildīgajām personām,” sacīja Ozols.

Izglītības ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un epidemiologiem šobrīd gatavo vadlīnijas, kas augustā būtu gatavas. Tomēr tās vēl papildinās gaisa kontroles nosacījumi.

“Augustā tam jau ir jābūt. Direktoriem un izglītības departamentiem pašvaldībās jau ir jāzina, kas būs vajadzīgs, kā būs vajadzīgs. Tas viss vēl papildināsies ar CO2 mērītājiem, kas ir būtiska sastāvdaļa. Jārēķinās ar to, ka iepirkumu procedūras ir tik smagas, cik tās ir, un

augustā tie CO2 mērītāji vēl nebūs iegādāti.

Tātad tas nozīmē, ka kaut kādus vēdināšanas noteikumus un aprēķinus varēs izstrādāt līdz oktobra vidum,” atzina IZM pārstāvis.

Jāpiemin, ka, lai uzmanītu gaisa kvalitāti skolās, valsts plāno apmaksāt mērierīču iegādi. Tam plānots tērēt 3,7 miljonus eiro.

Pansionātos situācija atšķirīga

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš uzskata, ka būtiska loma, gaidot vīrusa nākamo uzliesmojumu, ir vakcinācijas pret Covid-19 aptverei. No 12. februāra sākās sociālo aprūpes centru darbinieku un klientu vakcinācija, tomēr līdz šim izdevies vakcinēt vien 40% darbinieku. Starp aprūpes centru klientiem vakcinācijas aptvere ir 60%.

“Tā aptvere diemžēl ir stipri dažāda. Tur, kur vakcinēto klientu un darbinieku aptvere ir pietiekoši vērā ņemama, tur mēs iespējamo uzliesmojumu varam ar tādu puslīdz mierīgu sirdi gaidīt. Bet ir institūcijas, kur diezgan bēdīgi veicas ar šo lietu, diemžēl tad jārēķinās ar no tā izrietošajām sekām,” atzina Dūdiņš.

Ja tagad epidemioloģiskā situācija pasliktinātos, vai sociālo centru aprūpes darbinieki ir gatavi tam? “Gatavība varbūt ir mazinājusies, bet ne noplakusi. Mēs šajā nosacīti mierīgajā laikā turpinām Vislatvijas sociālo aprūpes centru sanāksmes. Kolēģu vidē viens otru informējam par situāciju. Tad numur viens – tiek atjaunoti visi drošības protokoli. Gan attiecībā uz apmeklējumiem, gan attiecībā uz klientu plūsmu nodalīšanu,” skaidroja ministrijas pārstāvis.

Dūdiņš pauda, ka ziemā tika gūta rūgta pieredze un no kļūdām institūcijas ir mācījušās.

Šobrīd svarīgākie sagatavošanās darbi iespējamam slimības uzliesmojumam ir vakcinācijas aptveres palielināšana. Vaicājot, kā ministrija to grasās panākt, atbilde nav konkrēta. Iespējams, būs jāaicina kāds kompetents speciālists, kas spēs iedrošināt darbiniekus vakcinēties pret Covid-19.

KONTEKSTS:

Latvijā pieaugot Covid-19 vīrusa lipīgākā delta varianta izplatībai, valdība atbalstīja obligātu vakcināciju pret Covid-19 prasību ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs no 1. oktobra. Savukārt citās nozarēs, ja darbinieks strādā saskarsmē ar klientiem vai ir nozīmīgs uzņēmuma darbībai, darba devējiem būs tiesības pēc 1. oktobra atlaist nepotētos darbiniekus. Par izmaiņām vēl jālemj Saeimai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt