Patlaban fiziskās personas politiskās partijas var finansēt no saviem ienākumiem, kas gūti tajā pašā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados un kuru veidi noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām”, informēja Saeimas preses dienestā.
Izmaiņas likumā rosinātas, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dati par 2014.gadu, kad notika pēdējās Saeimas vēlēšanas, liecina, ka personas partijām nereti atvēlējušas vai nu pusi no savas naudas, vai arī visus pēdējos trīs gados legāli gūtos (deklarētos) ienākumus.
Ziedotāji ikdienas tēriņus sedzot vēl no iepriekš iegūtiem līdzekļiem, un tas KNAB radot šaubas par turpat ceturtās daļas ziedojumu naudas patieso izcelsmi. Lielākā daļa no šiem ziedojumiem ir četru līdz 15 tūkstošu apmērā.
Situācijas, kad atsevišķi ziedotāji partijām ziedo teju visu, kas tām pieder, rada pamatu aizdomām par to, ka daļa ziedotāju patiesībā darbojas kā trešās personas, vairākkārt nonākušas arī mediju uzmanības lokā.
Biroja Politisko partiju finansēšu kontroles daļas vadītāja Ilze Jaunskunga iepriekš Latvijas Radio atzina, ka šobrīd aptuveni puse no partiju ziedojumiem saņemti no cilvēkiem, kas ziedo pusi vai pat visus it kā savus ienākumus.
„Tas varētu būt kā likuma robs. Nav normāla situācija, kad no likuma viedokļa ir pieļaujams, ka persona noziedo visus savus ienākumus, bet ikdienā var atļauties pārtikt no svaiga gaisa, tajā skaitā personai ir kredītsaistības un tamlīdzīgi,” norādīja Jaunskunga.
Grozījumus, kuros ietvertie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšlikumi Saeimas „atvilktnēs” nogulējuši vairāk nekā gadu, izskatīšanai Saeimā virza Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija.
Atbildīgās komisijas priekšsēdis, „Saskaņas” deputāts Sergejs Dolgopolovs ir pārliecināts, ka ierobežojums ir samērīgs.
„Ir gadījumi, kad personas ziedo visu un vēl drusku klāt „pieber”. Tāpēc ir paredzēta norma, ka no iepriekšējā gada ieņēmumiem šī summa nedrīkst būt lielāka par 30%. Ko tas nozīmē? Piemēram, ja amatpersonas alga gadā ir 30 000 eiro, šis ziedojums nedrīkstēs būt lielāks par 9000 eiro, kas nav maz. Tāpēc tas ierobežojums ir samērīgs un palīdzēs attīrīt ziedojumu sistēmu no ne visai korektiem ziedojumiem,” pauda Dolgopolovs.
Tāpat grozījumi paredz, ka par formāliem pārkāpumiem partijām netiks apturēta piešķirtā valsts budžeta finansējuma izmaksa.
Tas nepieciešams, jo patlaban piemērojamās sankcijas par partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem esot nesamērīgas salīdzinājumā ar pārkāpuma smagumu, teikts likumprojekta anotācijā.
Turpmāk valsts finansējums politiskajām partijām tiks apturēts tikai gadījumos, kad partija neatbilstoši likumam izmantojusi vairāk nekā desmito daļu no valsts budžeta finansējuma. Līdz šim nekādi minimālie apmēri šāda soda piemērošanai nebija noteikti.
Tāpat grozījumi paredz ieviest partiju dokumentu un finanšu atskaišu iesniegšanu KNAB elektroniski. Iesniegto informāciju par partiju finansiālo darbību jaunā sistēma ļaus izmantot dažādos griezumos, kā arī atvieglos šīs informācijas apstrādes un publicēšanas procesu.
Datu bāzes ieviešana arī samazinās administratīvo slogu partijām, un tās ātrāk varēs saņemt informāciju par ziedojumu neatbilstību normatīvo aktu prasībām.
Likuma grozījumi Saeimā un atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jāvērtē vēl arī otrajā un trešajā lasījumā.
