Panorāma

Olaines pašvaldības deputātu pieķer braucot dzērumā

Panorāma

A.Čakša grib pagarināt reformu termiņus veselības aprūpē

Olšūnas ziedos tikai dzemdējušās?

Ierobežojumi olšūnu ziedošanā var mazināt iespējas palīdzēt neauglīgām ģimenēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ceturtdien, 16.jūnijā, pie Saeimas atkal pulcēs piketētāji, kuri iebilst pret ierobežojumu ļaut ziedot olšūnas tikai dzemdējušām sievietēm. Viņi, tāpat kā klīnikas, kurās sievietes kļūst par donorēm, uzskata, ka lēmums jāatstāj sievietes pašas ziņā. Tā kā Latvijā bērni sievietēm dzimst vidēji trīsdesmit gadu vecumā, strauji samazināsies jau tā trūkstošo ziedotāju skaits un iespēja palīdzēt neauglīgām ģimenēm kļūs retāka un dārgāka.

Ziedot olšūnu nav tas pats, kas apgulties krēslā un ziedot asinis. Dažādas analīzes un pārbaudes prasa vismaz vairākus mēnešus, jāiesniedz arī narkologa un psihiatra izziņa. Jābūt pilngadīgai, bet ne vecākai par 35 gadiem. Turklāt tas ir sāpīgi un riskanti.

“Darīšana trīs mēnešus, plus 12 dienas katru dienu injicē sev vēderā medikamentus, plus pilnā narkoze, kamēr veic procedūru, lai paņemtu olšūnas,”  stāsta ginekoloģe, klīnikas “EGV” direktore Zane Vītiņa.

Ginekologs, klīnikas “Embrions” vadītājs Gints Treijs atklāj, ka donorēm var būt iekšēja asiņošana, olšūnu plīšana. Ārsti gan brīdina, ka aborts ir tieši tikpat bīstams vai pat vēl bīstamāks un var būt neauglības cēlonis.

Olšūnu ziedošanas apmēri Latvijā nav lieli. Klīnikā “EGV” pērn veiktas 20 šādas procedūras. “Mēs viņas meklējam, mums te rinda nestāv. Parasti lūdzam savām veselajām klientēm, vai viņas negrib ziedot. Agrāk vispār tās bija mūsu draudzenes, paziņas, ko uzrunājām,” stāsta Vītiņa.

“Vienas ir vientuļās mātes, jā, viņām šī atlīdzība, ko nozīmē. Otra kategorija nāk ar absolūtu vēlēšanos ziedot. Apbrīnojami!” stāsta Treijs.

Likums aizliedz donoram maksāt tieši. Klīnikas sedz sievietēm izdevumus par tērēto laiku, transportu. Tie ir 700- 750 eiro. Ir donores, kas klīnikā atgriežas otrreiz.

Latvijas ginekologu vidū nav vienotas nostājas jautājumā par to, vai donorei jābūt dzemdējušai. “Donorus vispār neviens nepēta. Neviens. Ir atsevišķi pētījumi, ka, jā, var paaugstināties krūts vēža risks,” atklāj Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule.

Viņa uzskata, ka daudz lielāka problēma ir tā, ka Latvijā joprojām nav vienotas datu bāzes, lai izsekotu anonīmajiem donoriem. Tas nozīmē – neviens nezina, cik klīnikās sieviete ziedojusi olšūnu.

Likums nosaka, ka no viena donora dzimušo bērnu skaits valstī nedrīkst pārsniegt trīs. Bet donēšana visā Eiropā ir arī bizness, un sievietes mēdz ziedot arī citās valstīs. Tas nozīmē – reiz brālis ar māsu var radīt pēcnācējus, to nezinot.

“Ja šī donācija notiek ES robežās, nav nekādu garantiju, ka pēc 20 gadiem nesatiekas no vienas sievietes olšūnām dzimuši cilvēki, atvases Spānijā, Zviedrijā vai Lietuvā. Ir jādomā tādās kategorijās,” uzsver Matule.

Ar plānoto aizliegumu, visticamāk, procedūra kļūs nepieejamāka. Ja pirmais bērniņš Latvijā sievietei dzimst vidēji ap 30 gadiem, pa kuru laiku viņa vēl, lai ziedo olšūnu, zinot, ka 35 gados šo iespēju likums jau liedz? “Tātad 32 gados mazulis, gadu baro ar krūti, pēc tam parasti plāno otru. Skaidrs, ka samazināsies donoru skaits un procedūra kļūs dārgāka,” norāda Zane Vītiņa.

Tāpat likums ļaus ievest ārvalstu donoru olšūnas arī no jaunām, nedzemdējušām sievietēm, kas nepārprotami diskriminēs mūsu donores. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti