Iepriekšējā diennaktī ārējo robežu šķērsojuši 353 Krievijas valstspiederīgie, kas ir vidēji četras reizes mazāk nekā kaimiņvalstīs – Igaunijā tie ir 1538 Krievijas Federācijas pilsoņi, bet Lietuvā – 1438.
Kopumā kopš 19. septembra Krievijas–Latvijas un Baltkrievijas–Latvijas valsts robežu ir šķērsojuši 2827 Krievijas valstspiederīgie, tikai tie, kas atbilst valdības lēmumā noteiktajām izņēmuma kategorijām.
Tikai 15% no tiem ieceļoja uz Latvijā izsniegtu C vai D kategorijas vīzu pamata attiecīgi ar īstermiņa (Šengenas vīzu) vai ilgtermiņa (Latvijas nacionālo vīzu) vīzām, vēl 41% ir Latvijas uzturēšanās atļauju turētāji, starp tiem Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, studenti, nodarbinātie, personas, kuru ieceļoša saistīta ar darba vajadzībās vai arī kādiem humāniem apsvērumiem.
Teju puse ārējo robežu šķērsojušo Krievijas pilsoņu izmanto citu valstu izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kas nozīmē, ka Latvija nav šo personu galamērķa valsts, bet gan tiek izmantota tranzītam, lai dotos uz citām Eiropas Savienības valstīm.
Tāpat Valsts robežsardze veic pastiprinātu ārzemnieku imigrācijas kontroli visā personu uzturēšanās laikā Latvijas Republikā un stingri uzrauga, lai Latvijā ieceļojušie ārzemnieki ievērotu uzturēšanās nosacījumus, un rūpīgi kontrolē, lai netiktu pārkāpti vīzās noteiktie uzturēšanās termiņi un ārzemnieki noteiktajos termiņos izceļotu no Latvijas, norādīja robežsardzē.
Aizvadītajā diennaktī ieceļošana Latvijā liegta 17 Krievijas valstspiederīgajiem, savukārt kopumā kopš 19. septembra – 74 Krievijas Federācijas pilsoņiem. Ārzemniekiem ieceļošana atteikta, gan balstoties uz Ministru kabineta lēmumā noteikto, gan arī uz citiem apstākļiem.
Uz "zaļās" robežas ar Krieviju nav konstatēti gadījumi, kad personas mēģinātu to šķērsot nelikumīgi, lai ieceļotu Latvijā, atzīmēja robežsardzē, norādot, ka situācija uz ārējās robežas ir stabila un kontrolēta.
Pierobežas Kārsavā iedzīvotāji pagaidām jūtas droši
Līdz 26. decembrim saistībā ar Krievijā sākto mobilizāciju ārkārtējā situācija izsludināta Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu, Ludzas un Augšdaugavas novados. Tāpat valdība lēma slēgt Pededzes robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas robežu uzraudzību.
Pierobežas mazpilsētā Kārsavā Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji lielākoties atzina, ka pašlaik jūtas droši un nemana kaimiņvalsts iedzīvotāju skaita palielināšanos vai arī auto ar Krievijas numura zīmēm.
KONTEKSTS:
Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija vienojušās īstenot reģionālu pieeju, ierobežojot Krievijas pilsoņu, kuriem ir ES vīzas, ieceļošanu Šengenas zonā pāri to robežām tūrisma, kultūras, sporta un uzņēmējdarbības vajadzībām.
Latvijas valdības pieņemtais lēmums paredz, ka Latvijā varēs ieceļot tie Krievijas pilsoņi, kas saņēmuši vīzu saistībā ar humāniem apsvērumiem.
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri neformālā sanāksmē augusta beigās lēma apturēt ES–Krievijas nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu darbību, kā arī rast ES līmeņa risinājumus, lai ierobežotu tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Vienlaikus tika panākta kopēja ES ārlietu ministru izpratne, ka valstis, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju, var nacionālā līmenī ieviest ierobežojumus ieceļošanai ES.
Tāpat saistībā ar Krievijā sākto mobilizāciju Latvijas valdība otrdien nolēma no 28. septembra līdz 26. decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju vairākos Latvijas pierobežas novados un slēgt vienu no robežšķērsošanas vietām. Ārkārtējā situācija izsludināta Alūksnes, Balvu un Ludzas novada teritorijās, kā arī ostās, lidostās, lidlaukos izveidotajās robežšķērsošanas vietās un uz dzelzceļiem.
