Ierīces zvēru atbaidīšanai no ceļa rezultātus nav devušas; rudenī aicina būt īpaši uzmanīgiem

Rudens ir tas laiks, kad uz ceļiem pieaug satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti meža zvēri. Speciālisti to skaidro gan ar bauru laika iestāšanos aļņiem un staltbriežiem, gan ar intensīvāku mazo dzīvnieku pārvietošanos barības meklējumos pirms ziemas miega. „Latvijas Valsts ceļu” sāktais pilotprojekts par zvēru atbaidīšanu uz ceļiem pagaidām nav uzlabojis situāciju, tāpēc autovadītājiem, it īpaši rīta un vakara stundās, uz ceļiem jābūt īpaši uzmanīgiem. Jāzina kā rīkoties, ja negadījums ir noticis.

Zvēru atbaidīšanas no ceļa ierīces rezultātus nav devušas; rudenī aicina būt īpaši uzmanīgiemIveta Čigāne

„Ceļa posmā Baltinava–Kārsava ap pulksten sešiem, septiņiem vakarā, kad vēl ir gaišs, braucot ar atļauto ātrumu, uz ceļa pēkšņi parādījās stirna. Ņemot vērā, ka lija lietus, apstāties vairs nebija iespējams. Notika sadursme.” Tāds ir Jāņa stāsts. Viņa auto pirms dažām dienām uz ceļa notrieca stirnu. Dzīvnieks gāja bojā, un auto vairs nav braucams. „Trieciens bija pamatīgs, un tad arī, lai nofiksētu šo faktu, sazinājos ar policiju,” pastāstīja vīrietis.

Kā norādīja Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības inženieris medību jautājumos Artūrs Sondors, īpaši piesardzīgiem autovadītājiem jābūt, pārvietojoties mežmalās, netālu no ūdens tilpēm, jo parasti tieši tur atrodas tā saucamās zvēru takas, pa kurām dzīvnieki pārvietojas diezgan bieži.

„Lielajiem meža zvēriem – aļņiem un staltbriežiem – no septembra līdz oktobrim ir riesta laiks.

Šajā laikā mainās viņu uzvedība, viņi kļūst neprognozējamāki, vairāk pārvietojas, meklējot pretējā dzimuma pārstāvi. Tāpēc arī biežāk uznāk uz ceļa braucamās daļas,” skaidroja Sondors.

Austrumlatgales virsmežniecības teritorijā vien šogad uz ceļiem notriekti 63 meža dzīvnieki.

„Maziem dzīvniekiem, visbiežāk tie ir jenotsuņi vai āpši, pašlaik norit aktīva barības meklēšanas fāze pirms ziemas miega. Viņi meklē barību, lai uzkrātu tauku rezerves, vairāk pārvietojas. Un tāpēc arī biežāk iznāk uz ceļa braucamās daļas,” turpināja Sondors.

Ik gadu Latvijā uz ceļiem iet bojā vidēji 1000 lielāku un mazāku meža dzīvnieku. Taču tie ir tikai Valsts meža dienestā reģistrētie gadījumi. Lai uzlabotu situāciju uz valsts ceļiem, pirms diviem gadiem Ceļu satiksmes drošības padome “Latvijas Valsts ceļiem” piešķīra 170 000 eiro izmēģinājuma projektiem. Uzņēmuma pārstāve Anna Kononova atklāja, ka viens no projektiem – atbaidīšanas ierīču uzstādīšana uz ceļa stabiņiem – pagaidām nav devis gaidītos rezultātus.

„Eksperimentālais aprīkojums tika uzstādīts divos posmos. Tikai par vienu posmu mēs patlaban varam izdarīt kādus secinājumus, jo ir pagājuši divi gadi, kas ir pietiekams laiks, lai uzkrātu statistiku. Ventspils šosejas posms no Ķemeru meža līdz Ozolpilij, tur bija uzstādītas ierīces uz stabiņiem, kam bija jāatbaida dzīvnieki.

Diemžēl, statistika rāda, ka šajā posmā nav panākta sadursmju skaita mazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem,” norādīja Kononova.

Pērn “Latvijas Valsts ceļi” ir uzstādījuši speciālu aprīkojumu meža zvēru atbaidīšanai vēl vairākos ceļu posmos. Kopumā uz valsts autoceļiem izvietotas gandrīz 1300 šādas ierīces 34 kilometru garumā.

„Vienlaicīgi jāsaka, ka tur, kur šīs iekārtas ir uzstādītas 2020. gadā, pagājušajā gadā nav bijuši satiksmes negadījumi ar meža dzīvniekiem. Bet, lai statistika būtu ticama un lai varētu izdarīt kādus secinājumus, ir nepieciešami divi gadi,” piebilda Kononova.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Lāsma Kursīte uzsvēra, ka negadījumi, kad tiek notriekti meža zvēri, notiek gan rudenī, gan arī citos gadalaikos, tāpēc autovadītājiem ir jāzina, kā šādās situācijā rīkoties.

„Risku uzbraukt meža dzīvniekam var samazināt, ja tiek ievērotas ceļa zīmes, kuras brīdina, ka uz brauktuves var izskriet meža zvērs. Taču, ja ir notikusi avārija, kurā iesaistīts meža dzīvnieks, nekādā gadījumā nedrīkst atstāt notikuma vietu. Šāda situācija ir uzskatāma par ceļu satiksmes negadījumu. Tātad, jāpaliek notikuma vietā, jāieslēdz avārijas signāls un jāuzstāda avārijas zīme,” stāstīja policijas pārstāve.

Viņa norādīja, ka, ja negadījumā ir cietis auto vai cilvēki, par notikušo noteikti jāinformē policija un nepieciešamības gadījumā arī citi operatīvie dienesti. Savukārt, ja cietušo cilvēku nav un arī auto var turpināt ceļu, policijai var arī neziņot. Taču obligāti par negadījumu jāinformē Valsts meža dienests.

„Nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties notriektajam dzīvniekam, jo tas var būt agresīvs un uzbrukt, kā arī pārnēsāt bīstamas slimības.

Notriekto dzīvnieku nekādā gadījumā nedrīkst aizvest no notikuma vietas. Tā ir pretlikumīga rīcība, par kuru var tikt piemērots sods,” norādīja Kursīte.

Pērn Latvijā kopumā reģistrēti 312 ceļu satiksmes negadījumi, par kuru iemeslu ir kļuvuši uz ceļa braucamās daļas nonākušie meža dzīvnieki; bojā gājis viens cilvēks. Šogad jau noticis 281 ceļu satiksmes negadījums, bet bojā gājuši divi cilvēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt