Ja vēl pirms desmit gadiem krietni iereibis pacients būtu nonācis atskurbtuvē, lai izgulētos un pēkšņi nenosaltu vēsajā naktī, tad šobrīd šādas atskurbtuves vairs nav. „No 2004.gada faktiski nav ministrijas, kas koordinētu šo problēmu risinājumu. Šie klienti ir un viņi būs, līdz ar to viņi kaut kur jāliek. Gadā 2800 personas pie mums,” saka Daugavpils pašvaldības policijas Administratīvās nodaļas vadītājs Jāzeps Ostrovskis.
Gan Daugavpilī, gan Rēzeknē dzērājiem par atskurbšanas mājvietu kļuvusi slimnīcas detoksikācijas palāta. Daugavpilī šos teju trīs tūkstošus pacientus gadā izvieto reģionālajā slimnīcā, palātas ir divas. Visbiežāk tajās nonāk iereibuši vīrieši, pārsvarā aizņemot abas palātas.
„Ievedot cilvēku slimnīcā, viņam sniedz visas manipulācijas. Mēs katram dzērājam sniedzam visas šīs manipulācijas, kas ir ļoti dārgi. Palāta maksā 33 eiro diennaktī. Tas nav taisnīgi – trīs zvaigžņu motelis,” saka Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska. Viņa ir neizpratnē, kāpēc jātērē tik lieli līdzekļi un jāveic tik plašas manipulācijas, jo šie pacienti paši par pakalpojumiem nespēj samaksāt. Līdz ar to rēķini pienāk pašvaldībām, un tie nav mazi: „Mums jau desmit tūkstoši ir pašreiz, un līdz gada beigām vēl veselas ceturksnis. Tā ka mums šī summa būs līdz 15 tūkstošiem eiro noteikti.”
Līdzīga problēma arī citiem blakus kaimiņu novadiem - Ilūkstei un Krāslavai. Dažas Latgales mazpilsētas, piemēram, Balvi un Preiļi, nesagaidot jel kādu rīcību no valsts, ir izveidojušas savas nelielas atskurbtuves. Atbalstu tam sniedzis arī Sarkanais Krusts. Šajās iestādēs gan tiek sniegta tikai elementārākā palīdzība, lai dzērājs izguļ žvinguli un nenosalst. Balvos tas izmaksā 18,6 eiro, par dušas izmantošanu vēl papildus jāmaksā 1,40 eiro.
Daugavpils novadā uzskata, ka problēma ar dzērājiem jārisina valsts līmeni un jāatrod atbildīgās instances, kas spētu uzņemties atbildību un pārraudzību. „Šie slimnieki vai dzērāji varētu atžirgt telpās, kur viņiem tiktu sniegta palīdzība, ja ir nepieciešams, bet nevis visas manipulācijas, kā slimnīcā ievietotam cilvēkam,” saka Jalinska.
Tuvojoties ziemai, šī problēma aktualizējas gadu no gada. Patversmes dzērājus neuzņem, tikai īpaši lielā salā; laukos tādu vispār nav. Savukārt atstāt cilvēku nosalt un bez palīdzības nedrīkst, bet nav skaidrs, par kādiem līdzekļiem viņam palīdzēt.
