Pēc Jirgensona aplēsēm, streikā varētu piedalīties ap diviem tūkstošiem ierēdņu. Viņš arī uzsvēra, ka saņem ļoti daudz zvanu un mudinājumu no arodbiedrības biedriem par streika rīkošanu.
Lai apturētu ierēdņu aizplūšanu no valsts pārvaldes, Finanšu ministrija piedāvā paaugstināt atalgojumu viszemāk atalgotajiem darbiniekiem. Taču atalgojuma problēma nav vienīgā valsts pārvaldē. Valstī ir iestādes, kur darbinieki strādā par zemu algu un teju bez jebkādām sociālām garantijām, turklāt bez cerībām arī uz prēmijām, skaidroja Jirgensons.
Arodbiedrības vadītājs norādīja, ka pašlaik netiek prasīts algu palielinājums, bet gan vienlīdzīgas sociālās garantijas. Kamēr dažās nozarēs strādājošie ierēdņi saņem gan prēmijas, gan piemaksas, gan polises, citiem tas izpaliek. Biedrība vēlas panākt, lai visiem ierēdņiem būtu iespēja saņemt šīs sociālās garantijas.
Tāpat Jirgensons pastāstīja, ka Satversmes tiesa nav pieņēmusi arodbiedrības pieteikumu tiesai. Pēc viņa teiktā, lietu atteikts ierosināt tikai dažu nebūtisku formalitāšu dēļ. Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa esot pieņēmusi biedrības pieteikumu un lūgusi atsūtīt papildu dokumentus.
Valsts pārvaldi pērn pametuši vairāk nekā 400 jeb 14% darbinieku, kopš krīzes sākuma – strādājošo skaits ir sarucis par 21 tūkstoti darbinieku jeb gandrīz 27%.
