Šoreiz pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā, trešdien, pašvaldības vēlēšanās Rīgā bija nobalsojuši 20 383 jeb 4,82% rīdzinieku, līdz otrās iepriekšējās balsošanas dienas beigām nobalsojuši 10,5%, un kopumā šo iespēju izmantoja 19,22% vēlētāju.
Šogad iepriekšējās balsošanas dienās piedalījušies vairāk vēlētāju nekā iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās 2017. gadā, kad iepriekšējās balsošanas dienās Rīgā nobalsoja 15,43% vēlētāju.
Visvairāk vēlētāju balsojuši 142. iecirknī, kas atrodas Rīgas Kongresu namā.
Tur nobalsojuši 35,06% no iecirknī reģistrēto vēlētāju skaita. Vēlētāju aktivitāte virs 30 procentiem ir vēl četros citos iecirkņos.
Būtiski neatpaliek Teikas apkaimes 90.vēlēšanu iecirknis, kas atrodas tirdzniecības centrā "Domina Shoping", jo tur no reģistrētajiem 2052 balsstiesīgajiem rīdziniekiem iespēju nobalsot iepriekš izmantoja 661 jeb 32,21% vēlētāju. Tikpat aktīvi ir bijuši vēlētāji dzelzceļa stacijā "Vecāķi", kur no reģistrētajiem 1316 balsstiesīgajiem rīdziniekiem iespēju nobalsot iepriekšējās trīs dienās izmantoja 420 jeb 31,91% vēlētāju.
Līdzīgs rezultāts ir Centra apkaimes 5.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā, jo tur no reģistrētajiem 2242 balsstiesīgajiem rīdziniekiem iespēju nobalsot iepriekš izmantoja 695 jeb 31% vēlētāju.
Viszemākā aktivitāte saglabājas 8. iecirknī, Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā, kur nobalsoja 10,40% iecirkņa balsstiesīgo.
31.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas 33.vidusskolā, no tur reģistrētajiem 2899 balsstiesīgajiem vēlētājiem iespēju nobalsot iepriekšējās trīs dienās izmantoja 322 jeb 11,11% vēlētāju.
Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām balsošanu vēlētāju atrašanās vietā vēlēšanu iecirkņu komisijas varēja organizēt ne tikai vēlēšanu dienā, bet arī iepriekšējās balsošanas dienās. Savā atrašanās vietā Rīgā iepriekšējās balsošanas dienās balsojuši 239 vēlētāji.
Līdz šim iespēju nobalsot citā iecirknī, ne tajā, kura sarakstā reģistrēti, izmantojuši 8674 vēlētāji. No tiem 28. augustā vēlēšanu iecirkņa maiņa veikta 4540 vēlētājiem, 27. augustā - 2535 vēlētājiem, 26. augustā - 1599 vēlētājiem.
Rīgas domes vēlētāju sarakstos ir reģistrēts 422 681 balsstiesīgais pilsonis.
Āgenskalna Valsts ģimnāzijā iespēju nobalsot piektdien, 28.augustā, nācās gaidīt pat rindā.
“Deviņi no desmit [vēlētājiem] ir gatavojušies, saņem zīmes, ātri nobalso un aiziet. Bet ir arī tādi, kuri atnāk un meklē, vai līdzi ir pase un sāk domāt tikai iecirknī,” stāstīja Rīgas 125. vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs Krišs Kāpostiņš.
Vēlētāji par stāvēšanu rindā neuztraucās un priecājās, ka paši var lemt Rīgas nākotni turpmākajiem pieciem gadiem.
Vēlētājs Uldis atklāja, ka vienmēr balso par vienu partiju; vēlētāja Māra stāstīja, ka sagaida, lai pašvaldība sataisa ceļus, bet Juris sagaida “sakārtotāku Rīgu”.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā strādā divi vēlēšanu iecirkņi, no kuriem viens ir īpašs, jo tajā nav neviena reģistrētā vēlētāja, bet var nākt balsot ikviens, kurš vēlas mainīt balsošanas iecirkni.
“Pie mums var nākt ikviens no ielas, kurš grib novēlēt, bet negrib iet uz savu iecirkni,” skaidroja Rīgas 75. vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Līga Brīnuma.
Krietni vairāk vēlētāju bija Sarkandaugavā. Puškina licejā pirmo reizi iekārtoti divi iecirkņi. Un piektdien no trīs iepriekšējās balsošanas dienām bijusi vislielākā vēlētāju aktivitāte.
“Vēlētāji ir diezgan disciplinēti. Paldies tiem, kuri nāk ar paziņojumiem, savām sejas maskām un pildspalvām, tas ļoti atvieglo mūsu darbu,” atzina Rīgas 145. vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Inga Kravale.
Vēlētāja Lilita stāstīja, ka izvēlējās balsot iepriekš, jo brīvdienās brauc uz laukiem. “Starp diviem pretendentiem izvēlējos vienu,” atzina Lilita, stāstot, ka sagaida “caurspīdīgāku politiku, lai būtu mazāk koruptīvu gadījumu, lai no domes tiek kāds labums arī rīdziniekiem, ne tikai pašiem politiķiem”.
Šoreiz Covid-19 dēļ, lai samazinātu cilvēku plūsmu iecirkņos, iepriekšējās nobalsošanas laiks bija ievērojami ilgāks, nekā ierasts.
Trešdien iecirkņi strādāja no plkst. 16 līdz 20, ceturtdien iecirkņi strādāja no plkst. 9 līdz 16, bet piektdien, 28. augustā, - no plkst. 12 līdz 20. Vēlēšanu dienā sestdien, 29. augustā, iecirkņi strādās no plkst. 7 līdz 22.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā Rīgā vēlēšanās piedalījušies 58,72% balsstiesīgo rīdzinieku. 2017. gadā iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā Rīgā nobalsoja 4,71% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir mazāk nekā šogad.
Lielākā aktivitāte bija 2001. gadā, kad balsot devušies 60,85% vēlētāju, bet zemākā – 1997. gadā, kad vēlēšanās piedalījušies tikai 49,58%.
KONTEKSTS:
Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.
