Stāsti

Vieglās valodas kursos pērn apmācīti vairāk nekā 70 valsts pārvaldes darbinieki

Stāsti

Jaunajā mācību saturā daudz nozīmīgāku lomu sola mediju pratībai

Iepazīstam vieglo valodu: Kā skan vieglajā valodā tulkots Blaumanis un Skalbe?

Iepazīstam vieglo valodu: Kā skan vieglajā valodā tulkots Blaumanis un Skalbe?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 4 mēnešiem.

Latvijas Radio no 30.maija ik vakaru plkst. 23 pirmais Latvijā sāks raidīt ziņas arī vieglajā valodā. Tādēļ šonedēļ iepazīstam, kas tad īsti ir vieglā valoda un kā to izmanto. Esam jau runājuši par vieglās valodas lietošanu medijos un valsts pārvaldē, par tās ieviešanu Somijā, bet vai zināt, ka daudzviet pasaulē vieglajā valodā tulko arī daiļliteratūru? Iespējams, tieši šī vieglās valodas niša ir visstrīdīgāk vērtējama, jo pamatots ir jautājums – vai vienkāršos, īsos teikumos pārveidotu „Hamletu” vai „Zaļo zemi” vairs vispār var piedēvēt Viljamam Šekspīram vai Andrejam Upītim?

Ar to arī noslēdzam šīs nedēļas sižetu sēriju, kurā iepazinām vieglo valodu un tās iespējas. Ziņas vieglajā valodā Latvijas Radio ēterā skanēs no 30.maija katru darba dienu vienpadsmitos vakarā.

„Bija saulains pavasara rīts.

Zilajās debesīs slīdēja balti mākonīši.

Augstu gaisā cīruļi trallināja savas dziesmas.

Reibinoši smaržoja ievu baltie ziedi.

Daba gavilēja.

Priecīgs bija arī Andrs.

Viņš strādāja tīrumā.

Puisis šorīt jau bija uzaris gandrīz pusi lauka.

Tuvojās brokastu laiks.”

Tā sākas vieglajā valodā tulkotā Rūdolfa Blaumaņa novele „Salna pavasarī”. Nelielajā grāmatā, ko 2004.gadā izdevusi Vieglās valodas aģentūra, lasāmi četri Blaumaņa darbi, taču uz grāmatas vāka rakstīts tikai „Noveles”, bez autora vārda. Grāmatas aizmugurē norādīts, ka grāmata sagatavota pēc Blaumaņa noveļu un stāstu motīviem,un to veidojusi Vieglās valodas speciālistu grupa.

„Mēs ļoti daudz esam diskutējuši par literatūru, īpaši ar mūsu zviedru kolēģiem,” saka Gunta Anča, „Sustento" vadītāja, kura ir viena no speciālistēm, kas piedalījusies Blaumaņa noveļu tulkošanā, pieredzi smeļoties Zviedrijā, kur daiļliteratūras tulkošana vieglajā valodā ir plaši izplatīta. Un tikpat daudz bijis diskusiju – vai klasiķis, tulkots vieglajā valodā, vairs ir tas pats klasiķis?

„Ir arguments, ka nekad neviena grāmata, tulkota citā valodā, vairs nav tā pati grāmata, pat ja mēs atejam no vieglās valodas idejas. Un tad mūsu latviešu literatūra nevar iziet ārpus latviešu valodas. Un tieši tāpat ir ar vieglo valodu. Arī tā ir mūsu izvēle. Jo ir viena cilvēku daļa, kura nekad šo grāmatu neizlasīs tajā Blaumaņa valodā, kas ir pietiekami sarežģīta, ar daudziem vecvārdiem, gariem un ļoti gleznainiem teikumiem. Bet katrā Blaumaņa novelē ir arī kaut kāda doma. Un šis cilvēks nekad to domu varbūt tik skaisti neuztvers, ja nebūs tulkojuma vieglajā valodā,” norāda Anča.

Iespējams, daudzi no mums angļu valodas stundās lasījuši vieglajā valodā tulkotus Agatas Kristi vai Artura Konana Doila darbus.

„Zinu, ka ir [tulkoti] arī Šekspīra soneti. Esmu devusi skolēniem 154.sonetu lasīt latviski, angliski un vieglajā valodā,” - Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas literatūras skolotāja un Ziedoņa balvas laureāte Daiga Zirnīte ar vieglo valodu saskārusies tieši Šekspīra darbu adaptācijās, bet Latvijas Radio atnestos Blaumaņa noveļu un Skalbes pasaku tulkojumus lasa pirmoreiz:

„Mazliet mulsina, ka rakstīts ir tā kā dzejas formā, pa vienai rindiņai, nevis kā prozas tekstā. Šķiet, ka šī pasaka ar izkārtojumu tāpat tiecas uz kaut kādu poētismu. Kā dzejolī, kā verlibrā…

Bija auksts ziemas vakars.

Zemi klāja balts sniegs.

Piekusuši vīri atgriezās no darba mežā…”

Domāju, ka tas nav gluži Skalbe. Man būtu uzreiz jālasa blakus abi un jājautā – kāds efekts ir no viena un no otra. Man būtu tiešām interesanti kādu kopiju izlasīt un padomāt!”

Skolotāja Zirnīte pieļauj, ka šādi vieglās valodas tulkojumi un salīdzināšana varētu būt interesants uzdevums arī viņas vidusskolēniem, tā trenējot prasmi izteikties īsi, skaidri un kodolīgi. Arī savām literatūras stundām Daiga Zirnīte ikdienā izvēlas īsus darbus, ko turpat klasē var izlasīt un pārrunāt:

„Tad mēs varam uzreiz klasē runāt par iespaidu, tie skaidrojumi un šifrējumi rodas tepat, uz vietas, tie ir dzīvi. Viņi dzird cits citu, kā es sapratu, ko es saprotu, tepat uz vietas rodas arī jautājumi. Man ir tāda gandrīz zelta krātuve pašai atlasīta ar ļoti īsiem darbiem, ko mēs izlasām. Es domāju, ka tagad vispār literatūras stundās nāks modē novele.”

Daiga Zirnīte gan to nesaista ar mītu par jauniešu īso uzmanības noturību, jo vismaz viņas skolēni lasot daudz un labprāt, arī garus un sarežģītus darbus. Tomēr skolotāja piekrīt viedoklim, ka tiem, kam ir grūtības ar teksta uztveri, labāk lasīt daiļliteratūru vieglajā valodā, nekā nelasīt nemaz.

Latviski pieejamais literatūras klāsts vieglajā valodā pagaidām ir paknaps. Savulaik ar valsts atbalstu vieglajā valodā tulkotas Blaumaņa noveles un Kārļa Skalbes pasakas, kā arī Bībele. Atsevišķos projektos radītas arī īpašas grāmatas vieglajā valodā par svarīgiem sadzīves un veselības jautājumiem.

Pastāvīga valsts atbalsta šādiem izdevumiem gan nav, un pagaidām tie pieejami vien organizācijas „Sustento” birojā un Rīgas Centrālajā bibliotēkā, kuras galvenajā ēkā izveidots arī atsevišķs plaukts grāmatām vieglajā valodā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti