„Raksturojot revīzijā konstatēto attiecībā uz informācijas sistēmām, mums nevilšus nāca prātā salīdzinājums - greizie spoguļi,” tā situāciju raksturo valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Revidenti vērtējuši divu informācijas sistēmu izveidi un lietošanu, secinot, ka izstrādātas gudras sistēmas, kuras iecirkņa inspektori ne īsti prot, ne grib izmantot ikdienas darbā.
„Tam pa vidu ir nelietderīgi tērētas milzu summas, lai izveidotu šīs modernās sistēmas, kas diemžēl netiek izmantotas kā plānots,” norāda Krūmiņa.
Valsts kontrole secinājusi, ka Biometrijas datu apstrādes sistēma jau aizpērn teorētiski ieviesta lietošanā, bet vēl šogad policijas rīcībā nebija pilna aprīkojuma tās lietošanai. Turklāt tā vien daļēji savietojama ar citās sistēmās uzkrātajiem datiem. Līdzīgi pārmetumi veltīti arī Kriminālprocesa informācijas sistēmai. Līdz ar to gandrīz četrarpus miljoni latu valsts naudas VK ieskatā izlietoti neefektīvi.
Protams, mūs pārsteidz, ka sistēmas ir izveidotas ļoti mūsdienīgas, ar augstiem un apsveicamiem mērķiem, bet nav bijis sasaistes starp izveidi un ieviešanu lietošanā,” secina par revīziju atbildīgā VK padomes locekle Ilze Grīnhofa. Situāciju gan vēl varot labot, ja tiks ņemti vērā VK ieteikumi.
Iekšlietu ministrija sola rīkoties, lai abas sistēmas varētu izmantot pilnvērtīgi, tomēr to ieviešanu nevar vērtēt atrauti no IT risinājumiem valstī kopumā, uzskata IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. „Piemēram, ja runājam par Kriminālprocesa informācijas sistēmu, tā ir tikai daļa no valstī paredzētās e-lietas koncepcijas. Tas nozīmētu, ka kriminālprocesuālā lieta varētu būt elektroniskā apritē. Tas ir iespējams vien tad, ja visās valsts institūcijās ir vienlīdz labs finansējums IT infrastruktūrai un šo jautājumu risināšanai. IeM tā bija prioritāte, mēs par šiem līdzekļiem cīnījāmies un tos dabūjām, un savu sadaļu esam uztaisījuši,” norāda Pētersone-Godmane.
Līdzās informācijas sistēmām VK pārmet ministrijai arī neekonomisku autoparka izmantošanu - nomā iegādātas krietni vairāk apvidus mašīnu, nekā sākotnēji plānots, un mazāk vidējās klases auto.
„2011. un 2012. gadā veiktajā transportlīdzekļu nomas iepirkumā paredzētās 81 apvidus automašīnas vietā nomā iegādātas 216, bet 431 vidējās klases transportlīdzekļa vietā - 139. Atvēlētajā iepirkuma kopsummā policija iekļāvās, taču saņēma vismaz par 38 automašīnām mazāk nekā plānots un ekspluatācijā krietni dārgāko apvidus auto lielais pārsvars stipri palielinās izdevumus,” secinājusi Valsts kontrole.
IeM valsts sekretāre gan pārliecināta, ka auto izvēlēti pareizi: „Iepriekšējie mūsu pārskati ir pierādījuši, ka Valsts policijai nopirktas tādas automašīnas, kādas ir nepieciešamas. Jo, piemēram, es ar grūtībām iedomājos, kā lauku rajonos iecirkņa inspektori pārvietojas ar vieglās klases automašīnām.”
Pārmetums, kam ministrija piekrīt, ir par trūkumiem policijas transporta uzraudzībā, uz ko VK norādīja jau pirms trīs gadiem.
Proti, joprojām nav izskaustas iespējas dienesta auto nelikumīgi lietot privātām vajadzībām. Revidenti konstatējuši, ka policija ilgstoši izmanto transportlīdzekļus arī laikā, kad izslēgtas vai nedarbojas uzstādītās GPS sistēmas. Ļoti bieži auto pēc darba un brīvdienās tiek turēti ārpus noteiktās stāvvietas. Lielākajā daļā pārbaudīto gadījumu ceļazīmēs norādītais maršruts, nobrauktie kilometri un laiks būtiski atšķiras no GPS fiksētajiem datiem. Piemēram, trīs mēnešu laikā viens auto ceļazīmēs neuzrādītajās dienās saskaņā ar GPS datiem nobraucis līdz 2098 km.
„Jautājums par [auto] izmantošanu ārpus darba laika un to, vai katra konkrētā automašīna atrodas konkrētajā stāvvietā, ir aktuāls. Ar to Valsts policija strādā, ir izveidots vēl viens jauns ieteikums. Domāju, ka tam mēs pilnībā piekrītam un to pildīsim,” rezumē Pētersone-Godmane.
