Mikrouzņēmums “ES Consulting” nodarbojas ar valodu apmācību. Klientu netrūkstot. Bet viens no pēdējiem klientiem atnesis arī galvassāpes – angļu valodu nākusi mācīties Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece Aļona Šuļja. Viņas piecu mācībstundu cikls galu galā izrādījies kontrolpirkums. Viens no iemesliem – pērn saņemta klienta sūdzība, ka, lai tiktu pie kvīts par mācību maksu, prasīts piemaksāt vēl papildus 15 procentus.
Par piecām nodarbībām inspektore samaksājusi simt eiro divos piegājienos – pirmajā un otrajā nodarbībā. Ne vienā, ne otrā reizē kvīti par darījumu neizsniedza pat pēc pieprasījuma, turklāt esot norādīts, ka tad pakalpojums būs par 15 procentiem dārgāks. Taču šajā brīdī VID darbiniece eksperimentu nepārtrauca un arī naudu par vēl nesaņemto pakalpojumu neatprasīja. Viņa turpināja mācīties angļu valodu, apmeklējot vēl trīs nodarbības.
Tika pieņemts lēmums turpināt līdz piecām reizēm, kad pakalpojums būs saņemts pilnībā, pastāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Ina Reinšmite. Tas darīts ar cerību saņemt rēķinu.
VID pārstāve apgalvo, ka attiecīgā darbiniece angļu valodu zina labi, tādēļ kursi apmeklēti tikai kontrolpirkuma nolūkos. Turklāt tie bijuši ārpus oficiālā darbalaika.
"Šis ir kontroles pasākums, kuru mēs īstenojām un saskaņojām, ka tā darbība būs tieši tāda. Un tas nebija inspektores lēmums un viņas vienīgās izvēle par to, kā un ko darīt," teica Reinšmite.
Firmas īpašniecei, “ES Consulting” valdes priekšsēdētājai Sallija Upmalei, viedoklis cits - VID darbiniecei bijusi vēlme uzlabot valodas zināšanas.
Pirms paziņot par kontrolpirkumu, inspektore esot teikusi, ka strādā ieņēmumu dienestā un viņai nepietiek naudas kursu turpināšanai. Tas radījis iespaidu par vēlmi mācīties ar atlaidēm.
"Tai pēdējā reizē, kad beidzās apmaksātās nodarbības un viņai vajadzēja maksāt par nākamajām 400 eiro, kas sanāk tas pilnais kurss," sacīja Upmale. "Un tad atnāk un saka, ka naudas neesot, ka ir no VID, bet ļoti grib mācīties un ļoti patīk mācīties, bet laikam jau būs jāņem pauze. Jo tomēr ar to naudu ne tā. Un tad, kad pagāja tā nodarbība, tad vēlreiz apliecināja, ka ļoti grib mācīties un grib turpināt. Bet jāņem pauze, jo jākrāj vēl nauda."
Taču fakts ir tas, ka VID no firmas pagaidām nav saņēmis visu dokumentāciju, līdz ar to nav zināms ne klientu skaits, ne tiem sniegtais pakalpojumu apjoms. Un VID jau brīdinājis – ja dokumentu nebūs, firmai apturēs saimniecisko darbību.
Upmale gan saka, ka maksā nodokļus, turklāt godīgi.
Pirms pāris gadiem Valsts ieņēmumu dienests aktīvi sāka uzraudzīt tieši pakalpojumu jomu. Piemēram, nodokļu nomaksu autoservisos un frizētavās. Salīdzinot datus ar viena gada starpību, “De facto” secināja, ka, kaut minimāli, tomēr legālais atalgojums, piemēram, automehāniķiem šajā laikā ir pieaudzis. Par to liecina tas, ka audzis gan uzrādīto darba stundu skaits (no 125 līdz 130), un nedaudz pieaugusi arī vidējā stundas samaksas likme (no 5,11 līdz 5,29 eiro).
Tomēr tagad vairs nav paredzēts turpināt pārbaudes, liekot uzsvaru uz konkrētu pakalpojumu nozari.
"Mūsu secinājums ir, ka lielākajā daļā gadījumu tas dod samērā īslaicīgu rezultātu," saka VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. "Un tad ir jābūt pastāvīgam līdzsekojumam, lai nodrošinātu, ka visi tie rādītāji neaiziet atpakaļ, kur viņi ir bijuši."
VID vadītāja tagad sola lielāko daļu kontroles resursa tērēt PVN shēmu apkarošanai un cīņai ar aplokšņu algām. Dzīve varētu kļūt vieglāka mazajiem uzņēmumiem, taču ne mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem.
Viņu kontrole būs vēl rūpīgāka, lai atklātu tos gadījumus, kad šis režīms tiek izmantots nepamatoti, lai izvairītos no lielākiem nodokļu maksājumiem.
"Mēs gribam ar datiem un info, vispirms sūtīt vēstules ar brīdinājumu tiem nodokļu maksātājiem, kas, mums šķiet, nerīkojas īpaši godīgi, un sagaidīt, ka viņi mainīs savu uzvedību un tās kļūdas novērsīs," uzsvēra Cīrule.
Dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā ievērojami sarucis VID veikto tematisko pārbaužu skaits.
| Gads | Tematiskās pārbaudes |
| 2012 | 6001 |
| 2013 | 5708 |
| 2014 | 4866 |
| 2015 | 5395 |
| 2016 | 4649 |
Tomēr vienlaikus sarucis arī VID darbinieku novērtējums kontroles pasākumu laikā. Aptauja liecina, ka VID strādājis labi, bet pozitīvais novērtējums pa gadiem pakāpeniski sarūk.
Piemēram, aptauja rāda, ka krities ir gan novērtējums par VID darbinieku profesionalitāti, gan pieklājību, gan godaprātu kontroles pasākumu laikā. Skalā no mīnus trīs līdz plus trīs vidējais rādītājs 2012.gadā ir +2,25, 2014.gadā +1,8, bet 2016.gadā +1,67 (dati – SKDS,VID).
VID vadītāja iemeslus tam saista gan ar skandāliem pērn, gan arī dēļ tā, ka iestādi salīdzina ar privātiem pakalpojumu sniedzējiem. Līdzīgi secinājumi arī Valsts kancelejai, kas pētījusi valsts iestāžu sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītājas vietniece Pārmaiņu vadības nodaļas vadītāja Dita Erna Sīle pastāstīja, ka balstoties uz klientu apkalpošanas kvalitāti, viens no zemāk novērtētājiem rādītājiem ir elastīga pieeja. "Un tas šajā gadījumā nozīmē, kādā veidā interpretē likumdošanas normas, kur valsts pārvaldei ir mazākas iespējas nekā privātam sektoram. VID daudz ko dara šai virzienā, ieviešot ''konsultēšanas pirms'' principu, kur viņi informē klientus par to, ka tiks veikti auditi, dodot iespēju sakārtot grāmatvedību, gan EDS tiek uzlabota un citas aktivitātes," teica Sīle.
Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka tas rezultātu sasniegs, nevis skrienot pakaļ katram iespējamajam nodokļu nemaksātājam, bet gan izveidojot sistēmas, kas kontroli ļauj darījumu reālajā norises laikā. Darījumiem būtu jānotiek tiešsaistes režīmā.
