Iemācīt reizē brīvību un atbildību skolas solā. Intervija ar skolotāju Žagari

Šajā nedēļas nogalē Latvijā tiek atzīmēta Starptautiskā skolotāju diena. Intervijā Latvijas Radio Latgales studijā par šo profesiju, pārmaiņām darbā, vadot mācību stundas, kā arī mazākumtautību programmās pakāpenisko pāreju uz mācībām valsts valodā stāsta Maltas vidusskolas angļu valodas skolotāja Diāna Žagare.

Intervija ar Maltas vidusskolas angļu valodas skolotāju Diānu ŽagariLāsma Zute

    Žagarei ir gandrīz 32 gadi, un viņa jau deviņus gadus ir angļu valodas skolotāja Maltas vidusskolā. Diānas vecmamma bija sākumskolas skolotāja, arī mamma strādā Maltas vidusskolā, vienmēr bijis labs piemērs, tāpēc Diāna zinājusi, ka vēlas kļūt par skolotāju. Viņa gan izvēlējās priekšmetu, kas skolā pašai nepadevās:

    Skolā kaut kā netiku galā ar angļu valodu. Laikam manas bezatbildības dēļ, tāpēc es nolēmu savu bezatbildību tā kā atstrādāt. Man patīk pierādīt sev, ka es kaut ko varu izdarīt, un uzreiz teikšu, ka bija ļoti grūti. Es redzu, kā es izaugu. No paša sākuma, cik es biju maziņa angļu valodā un arī kā skolotāja, un kāda es esmu tagad. Tie ir divi dažādi cilvēki.

    Ir sācies jaunais mācību gads. Kādas prioritātes jūs esat sev izvirzījusi šim mācību gadam? Vai varbūt jums ir skolā kaut kādas kopējās prioritātes?

    Mēs piedalījāmies kompetenču projektā, un katru gadu mums bija savi mērķi. Mērķis sasniegt rezultātu. Tad skolēns stundas sākumā stāsta, ko viņš gribētu sasniegt, tad kopā klase apspriež, ko viņi grib sasniegt. Un tad stundas beigās mēs tā kā guvām atgriezenisko saiti. Šogad mēs turpinām to projektu.

    Ja es kā skolotājs esmu atbildīga par savu darbu, skolēns ir atbildīgs par savu darbu un vecāki ir [atbildīgi]. Jau šogad ir redzams tas rezultāts, kā skolēni darbojas.

    Protams, palika vieglāk vadīt stundu. Viņi jau zina, ko vajag darīt, nevajag apmācīt, viņi jūtas brīvi, stundas laikā nav ne stresa, nav neziņas. Viņi pārsvarā visi ir pieraduši - ja ir kaut kādas problēmas, viņi droši nāk pie skolotājiem, skolotājs palīdz.

    Kā jūs domājat - vai ir jāmainās pieejai, kā strādāt ar skolēniem?

    Mūsdienās bērni, protams, attīstās ļoti strauji. Tam palīdz, protams, internets, tehnoloģijas. Skolotājam arī vajag mainīties. Bet skolotāji ir tie cilvēki, kuri tiešām var pielāgoties visam un izdzīvos jebkurā gadījumā. Jā, mainās tie apstākļi, bet es tā teiktu, ka tas trīsstūris - skolēns, skolotājs un vecāki - nekad nemainīsies. Ja tas trīsstūris strādās, tad viss būs ok. Ja kaut kas līdz galam nenotiks, ja ir kaut kādas problēmas, mēs vienmēr cenšamies palīdzēt, lai būtu saikne starp visiem.

    Ko jūs domājat par mazākumtautību programmu, par pāreju pakāpeniski mācīties latviešu valodā?

    Mūsu ģimenē mēs runājam krievu valodā. Tā ir mūsu dzimtā valoda. Ar bērniem es runāju krievu valodā. Jā, man vīrs ir latvietis. Un mums nekad nav bijis problēmu ar valodām. Bet par mācībām tieši valsts valodā: pirmkārt, mums obligāti jāzina valsts valoda. Bet tieši domāšanas procesu vieglāk, protams, būtu organizēt dzimtajā valodā. Vienkārši tas aizņems vairāk laika. Bet es domāju, ka varam.

    Kā jums šķiet - vai skolotāja darbs ir prestižs?

    Tas ir atkarīgs no cilvēka attieksmes. Ja vecāki saprot, ka skolotājs ir cilvēks, kurš apmāca viņa bērnus un respektē skolotāju, tad arī skolēni respektēs skolotājus. Ja vecāki saka, ka tas nav īsti labs darbs, priekš kam to darīt, tad arī mūsu prestižs ir zem jautājuma zīmes.

    Bet kā jūs pati jūtaties?

    Es daru savu darbu, kuru es mīlu. Un galvenais taču ir, kā es strādāšu ar bērniem. Un es zinu, ka es daru savu darbu, ka es cenšos attīstīties, nevis vienkārši iedot grāmatu - sēdi un lasi. Vienmēr cenšos kaut ko izdomāt. Visi skolotāji daudzveidīgi vada stundas. Ja tieši par prestižu, tas ir atkarīgs no cilvēka. Es zinu, ka tas ir ļoti smags darbs un jāciena tas pedagogs, kurš māca tavu bērnu.

    Kā jums šķiet - kādam ir jābūt labam skolotājam?

    Es uztveru skolotāju tā, ka, jā, viņš ir skolotājs, kurš jāklausa, bet tajā pašā laikā man gribas drusku uztvert viņu kā draugu. Ja skolēns jūtas drošībā, ja viņam der tas mikroklimats klasē, ja viņš jūtas brīvi, tad tas priekšmets vienmēr padosies viņam. Un, protams, nevaram tās robežas bīdīt, bet tik un tā. Un vēl skolotājam jābūt ar humora izjūtu, varbūt arī uzmanīgam, jo dažreiz mēs pamanām tādas lietas, kuras nepamana vecāki. Skolotājs ir kā tāds universāls cilvēks.

    Skolotājs ir ne tikai labs cilvēks, bet viņš ir universāls. Viņš ir gan psihologs, gan sociālais pedagogs, gan priekšmeta skolotājs, gan draugs.

    Es kā klases audzinātāja esmu gandrīz kā vecāks - kā māte savai klasei. Un es zinu, ko katrs skolēns dara, kas viņam padodas, kas nepadodas. Es zinu, kādas viņam rodas problēmas, ja kaut kas nesanāk. Labs skolotājs ir universāls cilvēks.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti