Kad pērn Augstākā tiesa apmierināja kāda ugunsdzēsēja prasību par dežūrmaiņas laikā paredzēto pārtraukumu iekļaušanu darba laikā un attiecīgi izveidojušos virsstundu apmaksu dubultā apmērā, valdībai nācās domāt, kur meklēt nepieciešamos miljonus agrāk neapmaksāto virsstundu apmaksai ne tikai VUGD, bet citos dienestos, un jau no pērnā gada nogales pamazām sāka zaudējumus darbiniekiem atlīdzināt.
Pagaidām gan Iekšlietu ministrijā neesot apkopoti detalizēti dati, jo izmaksas veic katra institūcija atsevišķi.
“Šim procesam ir jābūt noslēgtam 2017. gada 31. decembrī, un šobrīd šis process turpinās, un ir jākasa, ka mēs runājam par aptuveni 6000 cilvēku, un šiem cilvēkiem ir bijusi atšķirīga situācija, šīs stundas ir bijušas kādam vairāk, kādam mazāk, kāds, iespējams, jau dienestu ir pametis,” saka Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš.
Viņš atturējās teikt, konkrēti cik darbinieku jau saņēmuši kompensācijas, jo process vēl turpinās.
Tomēr varot lēst, ka kompensācijas šobrīd jau izmaksātas lielākajai daļai.
Ieslodzījumu vietu pārvaldē apstiprina – tās izmaksātas visiem, kam pienākas, vidēji 3000 eiro katram.
Daļa Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieku gan ir neapmierināti, jo, no vienas puses, kompensējot agrāk neizmaksāto, jaunā atalgojuma sistēma ir tāda, kas liedz līdzīgi par virsstundām dubultu samaksu saņemt arī turpmāk.
Pārtraukumi, kuru laikā nav iespējams pamest darba vietu, tiekot noformēti kā pasīvās stundas, kuras neskaitās kā virsstundas un netiek apmaksātas dubultā, bet gan ar likmi -1. Pārvaldē gan norāda – tā nav tikai kārtība šajā iestādē.
“Ieslodzījumu vietu pārvalde ir tikai viena no iestādēm, kas ieviesa divu gadu laikā jauno atalgojuma sistēmu. Jaunā atalgojuma sistēma izriet no Iekšlietu ministrijas koncepcijas par atalgojuma sistēmu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm,” skaidro Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.
Turklāt šajā jaunajā sistēmā darbinieki jebkurā gadījumā saņemot vairāk. Piemēram, apsargiem un uzraugiem atalgojums kopš 2015. gada pieaudzis par 330 eiro, un mēnešalga šobrīd ir 805 eiro plus piemaksas – 220.
To, ka situācija ar atalgojumu ir kļuvusi labāka, apliecina arī Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrībā, taču tur arī atzīst - ņemot vērā biedru sūdzības, tiks analizēts jautājums par pasīvo darba stundu apmaksu.
“Mēs esam sagatavojuši vēstuli,
vērsīsimies pie tiesībsarga, viņš dos savu atzinumu, tad es esmu runājis arī ar Iekšlietu ministriju, ka pēc pusgada varēs vēlreiz pārvērtēt jaunos atalgojuma kritērijus, un tad arī skatīsimies, vai ir vērts pārskatīt šo jautājumu,” atzīst Latvijas iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns.
Iekšlietu ministrijā gan arī uzsver, ka arī tā saukto pasīvo stundu gadījumā ir iespējams nopelnīt vairāk.
“Tanī gadījumā, ja pārtraukumu un brīvo laiku nav iespējams piešķirt tā iemesla dēļ, ka cilvēks ir braucis uz izbraukumu un naktī pildījis savus dienesta pienākumus, tad šāda atpūta tiek aizstāta ar atalgojumu un arī ar piemaksu 100%,” norāda Vītoliņš.
Cita lieta gan ir ar svētku dienām – tās gan šajos dienestos summēto darba laiku strādājošajiem dubultā neapmaksā un ministrijā arī neplāno ko mainīt. Arodbiedrībā atzīst – tas varētu būt vēl vienas tiesvedības jautājums, tomēr tajā jāvēršas pašiem darbiniekiem, un, lai arī arodbiedrība solījusi atbalstu, iniciatīva aktīvai darbībai uzrādīta neesot.
