Par šiem jautājumiem gaidāmas, visticamāk, plašākas diskusijas, drīzumā apspriežot šobrīd topošo Prostitūcijas ierobežošanas likumu.
Viens no jaunumiem Prostitūcijas ierobežošanas likumprojektā skar prostitūcijas definīciju. Šobrīd Ministru kabineta noteikumos to dēvē par seksuālo pakalpojumu sniegšanu par maksu, taču likumprojekta izstrādātāji Iekšlietu ministrija piedāvās - uz „seksuālām darbībām par maksu vai citāda veida atlīdzību”. Par definīcijas maiņu un citām izmaiņām jau iepriekš iestājies resursu centrs sievietēm „Marta”.
„Mums jānostājas ievainojamo personu pusē, kas iesaistītas prostitūcijā,” norāda centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce.
Viņa uzskata, ka, mainot likumus un sabiedrības attieksmi, varētu arī novērst jauniešu iesaistīšanu prostitūcijā.
„Mēs nesaredzam, ka prostitūcija ir kāds pakalpojums kādam - kā matu apgriešana vai nagu novīlēšana. Mēs saredzam, ka prostitūcija ir vardarbība pret tām personām, kas iesaistītas prostitūcijā," saka Lāce.
Centrā "Marta" norāda, ka vairākums sieviešu, kas iesaistās prostitūcijā, piedzīvojušas vardarbību bērnībā, daudzas iesaistītas pusaudžu gados, un pēcāk tiek izmantota viņu ievainojamība. Centra ieskatā, šie cilvēki ir upuri, un viņus vajadzētu pilnībā atbrīvot arī no soda.
Piemēram, Rīgā vien pērn sastādīti 183 administratīvā pārākuma protokoli par prostitūcijas ierobežojumu pārkāpšanu.
"Principā mūsu primārais uzdevums ir sabiedriskā kārtība, pievērst uzmanību, ka prostitūcijas pakalpojumi netiek sniegti. Prioritāte ir ielas un tuvākā apkārtne, kur personas mēdz sniegt šādus pakalpojumus," pauž Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Jānis Bērzkalns.
Prostitūcijas ierobežojumi pārkāpti, piemēram, ja, seksu piedāvā vai sniedz mazāk nekā simt metru attālumā no skolas vai baznīcas. Tad prostitūtai jāmaksā sods no 350 līdz 700 eiro. Seksa pircējam nav jāmaksā. Pret to ir Iluta Lāce no centra "Marta".
"Tā kā šie lielie sodi tiek uzlikti nevis pircējiem, bet sievietēm, kas iesaistītas prostitūcijā, bieži vien situācija ir tāda, ka viņas nokļūst apburtā lokā," norāda Lāce.
"Viņa bieži vien nokļuvusi šajā situācijā, jo viņai nav izdzīvošanas līdzekļu, un, ja viņai uzliek šos lielos sodus, tas gremdē viņu vēl dziļāk. Te ir jautājums, ko mēs gribam panākt – lai vairojas prostitūcija vai kā?" retoriski jautā Lāce.
Iekšlietu ministrijai ir padomā vairākas izmaiņas līdzšinējā kārtībā.
„Mērķi paliek plašāki un koncentrētāki virzienā uz sievietes aizsardzību, veselības aizsardzību, vardarbības novēršanu,” pauž Iekšlietu ministrijas pārstāvis Dimitrijs Trofimovs.
Viņš atklāj lielāko iecerēto jaunumu: valsts piedāvā prostitūcijā iesaistītajiem rehabilitācijas jeb izejas programmas, kas cenšas panākt, ka vairs neiesaistās šādās darbībās.
„Piedāvājam diskusiju - ka mēs atbrīvojam šo personu no administratīvās atbildības, ja viņa pauž vēlmi un ir gatava piedalīties šajā izejas programmā," rosina Trofimovs.
Centrs "Marta" savukārt norāda, ka uzticība prasa laiku – prostitūcijā iesaistītas sievietes ir bijušas pakļautas manipulācijām un bieži vien nespēj uzticēties.
Tāpat arī centrs uzskata, ka pret prostitūciju jāvēršas, ne tikai sodot vervētājus un bordeļu uzturētājus, bet arī seksa pircējus, kā tas notiek Zviedrijā un kopš pērnā gada aprīļa arī Francijā. Seksa pircēju sodīšana Iekšlietu ministrijas piedāvātajā likumprojekta versijā šobrīd nav paredzēta. Ministrijas pārstāvis Trofimovs paskaidro – vienkāršā atbilde skanētu šādi: neesam saņēmuši tādu uzdevumu.
„Bet sarežģītā atbilde: tas nav tā, ka balts un melns. Attiecībā uz aizliegumu Skandināvijā - vienlaikus rūpīgi jāskatās arī dati, kas saistīti ar vardarbības pieaugumu pret sievietēm, pagrīdes prostitūciju. Skaidrs, ka, aizliedzot kādu parādību un neiedziļinoties niansēs, cik šī parādība ir pieprasīta, saprotam, ka noteikti būs arī nelegāls piedāvājums," prognozē Trofimovs.
Iekšlietu ministrija par likumprojektu ar partneriem diskutēs 25.janvārī.
