IeM par migrantu grupām pie Polijas–Baltkrievijas robežas: Latvija gatava dažādiem scenārijiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lai gan Latvija novēro ievērojami mazāku nelikumīgo robežšķērsotāju skaitu, nekā tas ir Polijā, kur uz robežas ar Baltkrieviju ik dienas fiksē rekordlielu cilvēku skaitu, kas nelikumīgi vēlas iekļūt Eiropas Savienībā, situācija var mainīties, pauda Iekšlietu ministrijā, norādot, ka ir izstrādāti rīcības plāni arī mainīgajiem scenārijiem.

Iekšlietu ministres Marijas Golubevas ("Attīstībai/Par!") pārstāve Linda Curika informēja, ka pirmdien, 8. novembrī, notika kārtējā sanāksme starp Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un atbildīgajiem dienestiem, kā arī Latvija sazinājās ar kolēģiem Lietuvā un Polijā.

Latvijā turpinās sadarbība starp Valsts robežsardzi, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citiem dienestiem, lai nodrošinātu robežas aizsardzību. Nepieciešamības gadījumā nekavējoties tiks lemts par robežkontroles pastiprināšanu, informēja ministres padomniece.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Golubeva Latvijas Radio sacīja: "Kamēr spēkā ir ārkārtējā situācija, robežu sargā pastiprināti. Turpinās sadarbība ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policiju un citiem dienestiem. Respektīvi Valsts robežsardze nav viena. Mēs ne tikai sekojam situācijām, bet pastāvīgi modificējam savu reakciju. Pašlaik Latvijā arī darbojas vairāki "Frontex" eksperti un vajadzības gadījumā lūgsim vēl un nesaņemsim atteikumu. Protams, palīdz arī dzeloņstiepļu pagaidu žogs. Pašlaik tas izvietots 27 kilometru garumā, ceru, ka līdz novembra beigām būs pabeigti visi plānotie 37 kilometri."

Curika arī atgādināja, ka Ministru kabinetā ir atbalstīts un Saeimā iesniegts "Ārējās sauszemes robežas izbūves likums", kas izstrādāts, lai nodrošinātu ātru un efektīvu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") uzsver, ka Eiropas Savienībai nekavējoties jāpastiprina sankcijas pret Lukašenko režīmu un jāfinansē ES ārējās robežas stiprināšana.

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai"/"Par!") aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis atbalstīt Poliju šajā sarežģītajā situācijā, jo Polija, Lietuva un Latvija šobrīd aizstāv visu eiropiešu intereses un robežas.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem preses konferencē sacīja: "Latvija asi nosoda Baltkrievijas hibrīdoperāciju pret Eiropas Savienību, sūtot trešo valstu pilsoņus pāris Eiropas Savienībai robežai.”

Viņš uzsvēra, ka tiek rūpīgi sekots Baltkrievijas–Polijas robežposmā notiekošajam. Kariņam pirmdienas, 8. novembra vakarā, paredzēta saruna ar Polijas un Lietuvas premjeriem.

Kariņš uzsvēra, ka Latvija esot gatava dažādiem scenārijiem, kā situācija varētu attīstīties: "Latvijas robeža turpina būt pastiprinātā apsardzības režīmā. Protams, mūsu robežsargi, zemessargi un policisti ir augsti profesionāli speciālisti un pieredzējuši, un mēs jebkurā gadījumā esam gatavi visādai attīstībai. Mūsu robeža tiek stingri uzraudzīta. Un mēs asi nosodām, ko Baltkrievijas režīms šobrīd dara pret visu Eiropas Savienību."

KONTEKSTS:

Baltkrievijā pirmdien liela migrantu grupa, kurā ir vairāk nekā 1000 cilvēku, devās uz Polijas robežas pusi, lai mēģinātu iekļūt Eiropas Savienībā. Paredzams, ka migranti mēģinās šķērsot robežu pie Kužnicas–Bruzgi robežkontroles punkta, kas ir pa ceļam uz Bjalistokas pilsētu.

Savukārt Latvijā pirmajā novembra nedēļas nogalē novērsti 42 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu.

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas, Latvijas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Lietuvas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Baltijas valstis šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs norādījis, ka ES ir jāpalīdz risināt situāciju ar migrantiem, arī Latvijā problēma ir aktuāla.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti