Viņa uzsvēra, ka tieši atalgojuma palielināšana policistiem, ugunsdzēsējiem un ieslodzījumu vietās strādājošajiem ir Iekšlietu ministrijas prioritāte. Jau trīs gadus politiķi sola, ka finansējums nozarei pieaugs un vispirms attiecībā uz algām. Tāpēc tiek cerēts, ka, sākot ar nākamo gadu, atalgojums tiešām pieaugs.
Kopumā summa, kas nepieciešams iekšlietu sistēmai, ir 60 miljoni eiro.
„Ir ļoti svarīgi, lai šis solījums tiktu pildīts 2016.gada 1. janvārī. Jo cilvēki ir nākuši uz darbu un viņos ir bijusi paļāvība, ka 2016.gada 1.janvāris ir tas datums. Es vienmēr esmu teikusi politiķiem, ka, dodot šādus solījumus, ir jādomā par sekām. Šobrīd arodbiedrības diemžēl ir ļoti skaidri iezīmējušas, ka gadījumā, ja šādu solījumu izpilde nenotiks, tad tās ar saviem biedriem strādās, lai parādītu savu attieksmi. Tāpēc tā viennozīmīgi ir prioritāte, jo [tikai] tad mēs runājam par nākamajiem soļiem, kas ir materiāltehniskā bāze, apmācības. Bet šobrīd viennozīmīgi prioritāte ir cilvēks, kas ir apģērbts, lojāls, profesionāls un kas strādā iekšlietu sistēmā,” teica Pētersone–Godmane.
Vaicāta, vai policistu un ugunsdzēsēju neapmierinātība var izpausties protestos vai aiziešanā no darba, viņa atteica, ka „tie riski noteikti pastāv”. „Mūsu sociālie partneri ir atklāti pateikuši, ka tāda veida akcijas viņi plāno gadījumā, ja sapratīs, ka valdība neiet uz dialogu un nemeklē risinājumus. Mēs šobrīd cenšamies viņus pārliecināt, ka iekšējā un ārējā drošība ir valdības prioritātes. Mēs ceram, ka spēsim pārliecināt valdības locekļus par sekām, kas būtu, ja šie solījumi netiek pildīti,” teica Pētersone–Godmane.
Viņa uzsvēra, ka iespējamais algas pieaugums ir atkarīgs no attiecīgās amatpersonas ieņemamā amata. Taču svarīgi, lai arī cilvēks, kurš tikko sācis strādāt policijā vai ugunsdzēsībā, varētu pabarot savu ģimeni. Pētersone–Godmane norādīja, ka atalgojumu pārrāvums starp policistu un tiesnesi vai prokuroru ir vismaz divas reizes un nav adekvāti prasīt augstu rezultātu.
