IeM: Latvijai nelojālie bēgļi valsts maksāto pabalstu nesaņems

Tie bēgļi, kas būs nonākuši Latvijā, taču nevēlēsies šeit iesaistīties integrācijas pasākumos, valsts maksāto pabalstu nesaņems, to Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kura vada ar bēgļiem saistīto jautājumu risināšanas darba grupu.

Pēc viņas teiktā, Latvija centīsies nodrošināt "individuālu pieeju" bēgļu atlasē. Šajā procesā bēgļiem arī būs jānorāda valsts, kur viņi labprāt vēlētos dzīvot. Ja tā būs Latvija, tad šādi cilvēki šeit labprāt tiks uzņemti. Tāpat Latvija centīsies sabalansēt uzņemamo cilvēku darba prasmes ar darba tirgus piedāvājumu. Patlaban piedāvājumi no uzņēmumiem esot pa visu Latviju.

IeM valsts sekretāre atzīmēja, ka bēgļu motivāciju plānots sasaistīt ar tā saukto saistību līgumu – tiem, kas nevēlēsies iesaistīties integrācijas pasākumos, tostarp apgūt latviešu valodu, tad šādiem cilvēkiem Latvijas maksātais pabalsts netiks piešķirts. Tiesa, pabalstu 256 eiro apmērā gan plānots samazināt līdz 50-60 eiro mēnesī, kas, pēc IeM valsts sekretāres domām, nebūtu labs risinājums.

"Mēs gribām, lai šis integrācijas pasākums tiktu sasaistīts ar pabalstu. Ja tu nevēlies šeit dzīvot, integrēties, tad mēs arī šo pabalstu tev nepiešķiram.

Tas, manuprāt, būs ļoti skaidrs rādītājs tam, vai šis cilvēks ir motivēts, vai viņš gribēs to darīt - piedalīties tajās aktivitātēs, ko piedāvās nodarbinātības joma, piedalīties latviešu valodas apguvē, piedalīties šajos integrācijas pasākumos. Un tieši tādā veidā mēs arī spēsim nodrošināt to atgriezenisko saiti, ko no mums sagaida arī Eiropa," skaidroja Pētersone-Godmane.

Pētersone-Godmane atkārtoti uzsvēra, ka Latvijā nonāks tikai tie bēgļi, kas mūk no savas mītnes zemes dzīvības draudu dēļ. Ekonomiskie bēgļi jeb tā dēvētie laimes meklētāji šeit nenokļūs, solīja IeM valsts sekretāre, norādot, ka Latvija jau tagad noraida vairāk nekā 90% patvēruma lūgumu, kuros lūgts piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijā.

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

Jau ziņots, ka IeM pagājušajā otrdienā nāca klajā ar ziņojumu par iecerēto rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai. Neskatoties uz to, ka valdībai pagaidām vēl nav izdevies vienoties par to, kura no iestādēm būs atbildīga par patvēruma meklētājiem un cik tam tiks atvēlēts līdzekļu, galvenie rīcības plāna punkti valdībai jau ir skaidri.

Plaši apspriestais rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanu lielus pārsteigumus nav nesis – aplēses liecina, ka 531 bēgļa uzņemšanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa būtu līdzekļi no Eiropas Savienības (ES) patvēruma meklētāju un integrācijas fonda, bet daļa – arī no pašas Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus, bet saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs papildus  jāuzņem 281 patvēruma meklētājs -  kopumā 531 persona no  120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā.

Sākotnējais Eiropas Komisijas (EK) plāns paredzēja arī pārvietot aptuveni 54 000 bēgļus, kuri atrodas Ungārijā, bet tā kā Ungārija balsoja pret obligātajām bēgļu sadales kvotām, pašreizējā vienošanās uz tiem neattiecas.

Uz Latviju bija plānots pārvietot vēl 237 cilvēkus no Ungārijas, un šīs kvotas liktenis pagaidām nav skaidrs. EK plāno gada laikā vērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā, iespējams,  šīs kvotas ietvaros starp ES dalībvalstīm sadalīt bēgļus no Itālijas un Grieķijas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti