Saeimas Ārlietu komisijā šodien diskutēja par Latvijas nostāju integrācijas politikas jautājumos saistībā ar Eiropas Savienībā aktuālo bēgļu krīzi Vidusjūras reģionā. Iekšlietu ministrija komisijas deputātiem pauda politisko nostāju, ka Latvija gatava palīdzēt tikai brīvprātīgā kārtā, pamatojot to ar ierobežoto kapacitāti bēgļu uzņemšanai valstī. Turklāt pagaidām nav nekādas informācijas par to, kāds skaits bēgļu būtu jāuzņem Latvijai daudz aprunātajā bēgļu kvotā, ko piedāvā Eiropas Komisija.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane norādīja, ka līdz šim “nav bijis uz galda tiesību akts, par ko būtu jābalso un jāpieņem lēmums; mēs esam pauduši Latvijas pozīciju, ka Latvija ir par brīvprātības principu kvotām un [bēgļu] nastas sadali”.
Pētersone arī informēja, ka Latvijā ir viens patvērumu meklētāju izmitināšanas centrs Muceniekos, kas var uzņemt 100 cilvēkus, bet ārkārtas situācijā – 200 cilvēkus. Pašlaik tajā uzturas vidēji aptuveni 70 cilvēki. Ir arī nelegālo imigrantu aizturēšanas centrs Daugavpilī, kas gan domāts citiem mērķiem - tajā uzturas cilvēki, kuru brīvību ierobežo. Daugavpilī var izmitināt dažus desmitus patvēruma meklētāju, “tā kapacitāte ir pietiekami ierobežota”.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda kalniņa Lukašēviča stāsta par jaunākajiem patvēruma meklētāju plūsmas datiem Eiropas Savienībā: Ļielākais īpatsvars bijis no Sīrijas, ļoti lielu skaitu mēs redzam arī no Eritrejas, Somālijas, Irānas, virkni citām valstīm. Ir skaitīts arī, cik daudz un kuras valstis piešķīrušas šo aizsardzības statusu bēgļiem, un redzam, ka Latvija „Eurostat” skatījumā pagājušajā gadā piešķīrusi to 20 patvēruma meklētājiem no Sīrijas. Savukārt Zviedrija piešķīrusi atbalstu un palīdzību 16785 cilvēkiem no Sīrijas.”
Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas deputāti nepauda kādu vienotu nostāju bēgļu kvotu jautājumā, taču Guntis Belevičs aicināja domāt arī par slimību riskiem un to ārstēšanas iespējām, kas ir būtiski aspekti masveida cilvēku kustībā.
Tikmēr deputātu jautājumi komisijas sēdē bija vairāk izzinoši, taču Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Jānis Dombrava pauda arī savu viedokli, ka drīzāk būtu jādomā, kā bēgļu pieplūdumu ierobežot. Viņaprāt, šī ir joma kurā drīzāk jādomā, kā ietaupīt, nevis ieguldīt: „Pie apstākļiem, ka māmiņalaga ir 171 eiro, pensijas vēl mazākas... vai šie 260 eiro ir kaut kur akmenī iecirsti? Ja jāmeklē līdzekļi aizsardzībai, tad šo redzu, kur mēs noteikti varētu samazināt apjomu. Mums primāri jādomā pašiem par saviem pilsoņiem, nevis par iebraucējiem no citām valstīm.”
Nostāju, ka Latvija solidāri nepiedalās bēgļu jautājuma risināšanā jau iepriekš gan kritizēja ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas pārstāvis Latvijā Ilmārs Mežs, norādot, ka Latvija kritiskā situācijā gribētu sagaidīt citu valstu atbalstu. Saeimas komisijas sēdē nekādi lēmumi netika pieņemti.
Iecerēts, ka galīgo imigrācijas politikas stratēģijas variantu ES dalībvalstu līderi apspriedīs samitā, kas notiks 25. un 26.jūnijā.
Pirmdien diskusija par šo jautājumu notika arī valdības koalīcijas padomes sēdē, kur nolemts, ka Latvija šādai bēgļu pārdalei starp Eiropas dalībvalstīm nepiekrīt. Arī Saeimas sēdē Iekšlietu ministrija norādīja, ka Latvija gatava palīdzēt tikai brīvprātīgā kārtā, pamatojot to ar ierobežoto kapacitāti bēgļu uzņemšanai Latvijā.
Jautājums par tā dēvētajām bēgļu kvotām aktualizēts pēc lielā bēgļu pieplūduma Itālijā no militāro konfliktu plosītās Āfrikas. Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši.
