IeM: Iespēja liegt radikāļiem izbraukt no valsts pamatota ar tiesu praksi un ārvalstu pieredzi

Gatavojot grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas aizliegtu radikāli noskaņotiem cilvēkiem izbraukt no valsts, Iekšlietu ministrija mācījusies no citu valstu pieredzes un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem. Ministrijas Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem, kuri jauno normu pirmajā lasījumā atbalstīja, sacīja - likums grozīts, izvērtējot visus iespējamos riskus.

 “Mēs esam izvērtējuši daudzus Eiropas Savienības tiesas spriedumus un arī Cilvēktiesību tiesu spriedumus šajā kontekstā, un mūsu skatījumā tie spriedumi liecina jau par zināmu praksi, un arī mūsu tiesām šie spriedumi būtu jāņem vērā, tāpat kā iekšlietu ministram, pieņemot šos administratīvos aktus,” sacīja Vītoliņš.

Vilnis Vītoliņš: Par aizliegumu izceļot no valsts radikāļiem

“Līdz ar to, protams, grūti apgalvot par problēmām, jo vienmēr pastāv problēmas, bet mūsu skatījumā tādām nevajadzētu būt,” sacīja Vītoliņš.

“No likuma viedokļa problēmām nevajadzētu būt. Tie tiesas spriedumi, kas bijuši līdz šim, iezīmē vadlīnijas, kas būtu ņemamas vērā. Līdz ar to mēs varētu maksimāli izvairīties no pārpratumiem,” klāstīja ministrijas pārstāvis.

Saeima izskata Iekšlietu ministrijas ierosinātās izmaiņas, kas ļaus uz gadu noteikt radikāli noskaņotajām personām liegumu izbraukt no Latvijas.

No Latvijas uz Sīriju un Irāku devušies gan vīrieši, gan sievietes, līdzi ņemot arī savus mazgadīgos bērnus. Drošības policijas ziņojums par pērnā gada darbu rāda, ka teroristiskās organizācijas “Daīš” kontrolētajās teritorijās Sīrijā un Irākā atrodas vairāki Latvijas iedzīvotāji.

Pastāv aizdomas, ka šie cilvēki ārvalstīs izgājuši gan apmācības teroristu treniņnometnēs, gan iesaistījušies kaujinieciskās darbībās. Drošības policija ziņo, ka vairāki cilvēki no Latvijas pērn izrādījuši interesi par ceļošanu uz “Daīš” kontrolētajām teritorijām. Bijuši mēģinājuši ieceri arī realizēt.

Lai atturētu cilvēkus no dalības bruņotos konfliktos ārvalstīs un novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, Iekšlietu ministrija rosinājusi grozīt vairākus likumus. Ja drošības iestādes konstatēs, ka kāds Latvijas iedzīvotājs var apdraudēt valsts drošību un plāno iesaistīties teroristiskās darbībās vai bruņotos konfliktos ārvalstīs, viņam varēs liegt izbraukšanu no valsts. Lēmumu par to pieņemtu iekšlietu ministrs, un pēc tā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde cilvēkam anulēs pasi, izsniedzot jaunu personas apliecinošu dokumentu, kas ceļošanai nebūs derīgs.  

Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis uzsvēra, ka runa nav par simtiem vai desmitiem cilvēku, uz kuriem izbraukšanas liegums varētu attiekties.

„Tie būs atsevišķi gadījumi, es domāju prognozējoši gadā tie nevarētu būt vairāk par 5 - 10 gadījumiem. Bet atturos no cipariem, jo individuāli jāvērtē situācija, gan kā situācija attīstās pasaulē, situācija bruņoto konfliktu zonās..” sacīja Ulmanis.

Sākot iztirzāt Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus nacionālās drošības likumā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti satraucās par to, vai grozījumi pārlieku neatdraud cilvēka pamattiesības.

Aizliegumam pakļautie saņems jaunu, pagaidu dokumentu, uz kura būs atzīme par liegumu izbraukt no Latvijas. Deputāti bažījās, ka šāda atzīme var traucēt cilvēkam, piemēram, atrast darbu. Ar šo dokumentu varēs piedalīties vēlēšanās un apliecināt savu personību, bet uz tā būs arī norāde par aizliegumu atstāt valsti.

Deputāts Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai”)  norādīja, ka ieraksts par šo aizliegumu var radīt cilvēkam problēmas.

„Tad tā ir kāda īpaša personu grupa, kas nav laba grupa, un visi, arī darba devējs automātiski sapratīs, ka ar šo cilvēku ir nopietnas problēmas,” satraukumu pauda Balodis.

Kolēģa ažām pievienojās arī deputāts Jānis Ādamsons ( “Saskaņa”).

„Ir skaidrs, ka šīs kartes, uz kurām būs rakstīts “nav derīga ceļošanai”, būs pirmais signāls, ka šim cilvēkam, ja viņš parādīsies Saeimā un lūgs caurlaidi, pievērsis uzmanību un, visticamāk, nelaidīs,” norādīja Ādamsons.

Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš piekrita, ka informācija par cilvēka iekļaušanu potenciālo teroristu sarakstā, sadzīvē izmantojot apzīmētos dokumentus, var nonāk publiskajā telpā. Taču grozījumu autors norādīja, ka šajā gadījumā ir jāatrod līdzsvars starp cilvēka tiesībām uz privāto dzīvi un tiesībām nodrošināt valsts drošību.

Vītoliņš arī uzsvēra, ka plānotais ierobežojums neapdraud cilvēktiesības.

„Šis ierobežojums ir atbilstošs Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 2.pantam, kur ir paredzēts, ka valstīm ir tiesības noteikt liegumu izceļot no valsts, pamatojoties uz valsts drošības apsvērumiem,”  sacīja Vītoliņš.

Ministrijas pārstāvis arī atgādināja, ka lēmums par liegumu atstāt valsti būs pārsūdzams Augstākajā tiesā.

Pēc nepilnu stundu ilgušām diskusijām atbildīgās komisijas deputāti likuma grozījumus pirmajā lasījumā atbalstīja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt