IeM iebilst pret pašreizējo redakciju sodam par PSRS un nacistu agresijas trivializēšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Iekšlietu ministrija (IeM) iebilst pret Saeimas otrajā lasījumā atbalstīto normu, kas paredz kriminālatbildību par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu, jo norma ir neskaidra, to var būt grūti piemērot praksē, un tā var nevis saliedēt, bet gan šķelt sabiedrību.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) ir nosūtījis Saeimas Juridiskajai komisijai vēstuli, norādot, ka Saeimā otrajā lasījumā atbalstītā norma pašreizējā redakcijā ir nepilnīga un neskaidra, informēja ministra padomniece Daiga Holma.

Saeimas atbalstītais papildinājums likumam paredz: „par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

Iekšlietu ministrija uzskata, ka likuma grozījumi piedāvātajā redakcijā vai tādā redakcijā, kas nesatur skaidrus kriminālatbildības kritērijus, var nevis saliedēt sabiedrību, bet tieši pretēji - veicināt sabiedrības šķelšanos.

Tāpēc ministrija lūdz izdalīt atsevišķi no grozījumiem šo normu un virzīt to kā atsevišķu likumprojektu, kurā anotācijā būtu izskaidrota tās nepieciešamība un būtība, vienlaikus nodrošinot sabiedrības līdzdalību likumprojekta izstrādē.

IeM skaidro, ka šīs normas izdalīšana ir svarīga, lai varētu steidzami pieņemt citas izmaiņas Krimināllikumā, kas saistītas ar cīņu pret „legālajām narkotikām”. Likumā paredzēts noteikt  kriminālatbildību par jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu realizācijas nolūkā un realizēšanu. 

Savukārt likuma norma, kas paredz atbildību par padomju un nacistu agresijas trivializēšanu, „vērtējama kā iejaukšanās personas tiesībās uz vārda brīvību, tāpēc, lai potenciālā krimināltiesību norma būtu piemērojama praksē, tai jāatbilst visiem cilvēktiesību ierobežošanas kritērijiem, pretējā gadījumā norma nebūs piemērojama praksē vai arī tās piemērošana novedīs pie Latvijai negatīviem spriedumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā”, norāda ministrija.

Šogad 25.februārī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē tika norādīts, ka ierobežojuma mērķis primāri ir aizsargāt sabiedrības intereses, cilvēku cieņu un godu, kā arī valsts drošību. No piedāvātās redakcijas drīzāk ir saprotams, ka tiešais objekts ir valsts drošības intereses. To notikumu apšaubīšana, kuru rezultātā Latvijas Republika zaudēja neatkarību, nenoliedzami apdraud nacionālo drošību, taču starptautiskās cilvēktiesību institūcijas ne reizi vien norādījušas, ka atsevišķos gadījumos personas pamattiesības, tai skaitā tiesības uz vārda brīvību, prevalē pār valsts interesēm, norāda IeM.

Pašlaik Krimināllikums paredz atbildību par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu, publisku noliegšanu vai attaisnošanu. Padomju un nacistiskā režīma noziegumus pret Latviju varētu vērtēt kā noziegumu pret mieru un ar atbildību par to slavināšanu vai noliegšanu varētu papildināt esošo likuma pantu.  

Ministrija arī pauž neizpratni, kādēļ deputāti plāno noteikt sodu par padomju un nacistisko noziegumu pret Latviju noliegšanu vai slavināšanu līdz trīs gadiem cietumā, kamēr par genocīda un noziegumiem pret mieru noliegšanu paredzētā atbildība ir līdz pieciem gadiem cietumā.  

„Vai likumdevējs apzināti vēlējies, lai PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotā agresija pret Latvijas Republiku tiktu vērtēta kā mazāk nozīmīga un aizskaroša kā, piemēram, noziegums pret mieru vai kara noziegums,” vēstulē Saeimai vaicā IeM.

Tāpat „šobrīd nav viennozīmīgi saprotams, kuras PSRS un nacistiskās Vācijas veiktās darbības tiek aptvertas ar jēdzienu "īstenotā agresija" un "kādu laika posmu tās aptver”.  Saglabājot pantu piedāvātajā redakcijā, normatīvajos aktos nepieciešams definēt jēdzienu "agresija", lai tas būtu saistošs tiesību piemērotājiem Latvijā, skaidro ministrija.

Ministrija arī brīdina, ka deputātu iecerētās normas neskaidra redakcija var apgrūtināt tās piemērošanu praksē. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti