IeM: Daži jau gatavi izaicinoši izteikties par komunistu un nacistu laiku Latvijā

Iekšlietu ministrijai (IeM) jau ir indikācijas par demonstratīviem paziņojumiem, pieņemot strīdīgos Krimināllikuma grozījumus, kas paredz pat cietumsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas agresijas noliegšanu.

„Mums jau ir indikācijas, ka būs demonstratīvi paziņojumi ar mērķi, lai cilvēki tiktu saukti pie atbildības ar mērķi iziet šo tiesas procesu un aizietu līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai un beigās to visu pagriezt pret Latviju un vēl jo vairāk diskreditēt Latviju starptautiskajā sabiedrībā,” sacīja IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda”.

„Tie ir absolūti nopietni [riski]. Mums ir konkrēti cilvēki, kas jau ir pateikuši, ka tad, kad likumu pieņems, ir gatavi publiski izteikties un tātad, sauciet mani pie kriminālatbildības,” turpināja valsts sekretāre.

Viņa norādīja, ka likuma normai ir jābūt tik skaidrai, lai cilvēki neuzdotu jautājumu, vai par šo izteikumu mani liks cietumā vai nē. „Ir jābūt skaidrai izpratnei, šobrīd es varu teikt, ka tādas nav,” uzsvēra Pētersone-Godmane.

Ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore-Kukule uzskata, ka ir iespējams papildināt jau esošās normas par genocīda noliegšanu un kara noziegumiem. „Mūsu pienākums pret upuriem ir izveidot tādu normu, kas ir korekta arī no demokrātisko valstu viedokļa un kas pēc tam neradīs Latvijai vēl lielākas problēmas,” uzsvēra padomniece.

Savukārt Saeimas deputāts Valērijs Agešins („Saskaņas centrs”, SC) norādīja, ka pret plānotajām izmaiņām ir ne vien Iekšlietu un Ārlietu ministrija, bet arī prokuratūra un eksperti. Tāpat nav notikušas konsultācijas ar Latvijas pārstāvjiem starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Arī viņš norādīja, ka jau pašlaik Krimināllikumā ir pants par genocīda noliegšanu un kara noziegumiem, bet jaunā norma varētu palīdzēt izrēķināties ar citādāk domājošajiem.

Savukārt likuma normu aizstāvēja Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvis deputāts Andrejs Judins („Vienotība”) un tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienība). 

Judins uzsvēra, ka likumprojekta mērķis ir garantēt valsts drošību un aizsargāt cilvēka cieņu. „Par naida noziegumu vienmēr būs jautājumi, vai tas ir naids vai nav.. runa ir nopietni apdraudējumi valsts drošībai un cilvēka cieņai,” norādīja Judins.

„Mums ir leģitīms mērķis ierobežot vārda brīvību. Pārkāpuma ideja ir vienkārša – ja kāds noliegs acīmredzamu un zināmu faktu, ka pret Latviju tika īstenota agresija, viņš izdarīs šī likuma pārkāpumu. Mums ir svarīgs fakts. Ja pateiks, ka pret Latviju netika īstenota agresija, ka Latvija visu laiku sapņoja būt PSRS sastāvā.. Ja kāds stāstīs par tanku bučošanu, tas nav likuma pārkāpums,” plānotās izmaiņas centās izskaidrot Judins.

Tikmēr Broka uzsvēra, ka likumdevēja pienākums ir adekvāti ierobežot vārda brīvību, lai respektētu to cilvēku cieņu, kas cieta no nacistiskā vai padomju režīma. „Tas ir jautājums par to, cik fundamentāli mēs iestājamies par mūsu valsts, neatkarīgas Latvijas, fundamentu un pamatu. Vēstures fakti ir neapgāžami.. Un ir ļoti daudz cilvēku, kas vēl ir dzīvi un kas ir bijuši upuri šiem režīmiem. Ja kāds var trivializēt un publiski slavināt vai apšaubīt to režīmu, kas ir nodarījis pāri, tad likumdevēja pienākums ir preventīvi pasargāt un adekvāti ierobežot vārda brīvību, lai respektētu šo cilvēku cieņu,” klāstīja tieslietu ministre.

Pašlaik noslēguma taisnē Saeimā ir nonākuši Krimināllikuma grozījumi, kas paredz cietumsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas agresijas noliegšanu. Pēc būtības tas nozīmē, ka katrs, kas publiski apšauba Latvijas okupāciju, var nonākt arī cietumā.

Vēstīts,ka Saeimas Juridiskā komisija trešdien atbalstīja ierosinājumu, ka krimināli var būt sodīti cilvēki, kas "trivializē" nacisma un komunisma noziegumus Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt