Plāns samazināt pabalstu bēgļiem, par ko ir vienojušās koalīcijas partijas, ir ļoti bīstams risinājums, jo tādējādi bēgļi tiktu iedzīti stūrī bez iztikas līdzekļiem. Ar 50-60 eiro mēnesī Latvijā nav iespējams izdzīvot, teica IeM valsts sekretāre, brīdinot, ka piešķirot tik mazu pabalstu bēgļiem, mēs “paši apdraudam sevi”.
IeM valsts sekretāre norādīja, ka 16 miljonus eiro plānots atvēlēt ne tikai 531 bēgļa un nākotnē potenciāli vēl 245 bēgļu uzņemšanai, bet gan patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmas izveidei Latvijā. Lielākās izmaksu pozīcijas ir infrastruktūras izveide, kā arī administratīvo fukciju nodrošināšana iestādēs, kas pirmās saskaras ar bēgļiem - Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un citas.
Tāpat pietiekami lielu summu paredzēts atvēlēt veselības aprūpes nodrošināšanai.
Daļu izmaksu plānots segt no Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem. "Gan par tiem 6000 eiro, kas nāks līdzi katram bēglim, gan arī par tiem Eiropas fondu finanšu līdzekļiem, kas ir nākošajiem septiņiem gadiem migrācijas un integrācijas jomā, ir paredzēti kopumā 16 miljoni eiro," skaidroja IeM valsts sekretāre.
Viņa gan norādīja, ka ir jāapzinās tas, ka, piemēram, Integrācijas fondā septiņu gadu periodam atvēlētie seši miljoni eiro paredzēti brīdī, kad vēl Latvijā tikai runāja par bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu. "Tas nozīmē, ka šie fonda līdzekļi jau tagad ir iezīmēti (..) Tā kā mēs nevaram apgalvot, ka visus šos fonda līdzekļus varēs novirzīt tikai bēgļu vajadzībām," teica Pētersone-Godmane.
Pēc viņas teiktā, tas, ka Labklājības ministrija būs koordinējošā iestāde bēgļu uzņemšanā, ir ļoti labs kompromiss, jo tās darbs neaprobežojas tikai ar nodarbinātības jautājumiem. Turklāt daļu funkciju iespējams deleģēt nevalstiskajam sektoram.
Savukārt Kultūras ministrijas uzdevums būs izstrādāt kopējo integrācijas programmu, kur ietvers arī informāciju par to, kas bēgļiem būtu jāzina par Latviju - par paradumiem, par auksto ziemu. Bēgļiem nepieciešamo informāciju par Latviju izstrādās laikā, kad viņi jau būs šeit, un tas būs ne ātrāk kā šajā ziemā, piebilda ministrijas pārstāve.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Jau ziņots, ka IeM otrdien nāca klajā ar ziņojumu par iecerēto rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai. Neskatoties uz to, ka valdībai pagaidām vēl nav izdevies vienoties par to, kura no iestādēm būs atbildīga par patvēruma meklētājiem un cik tam tiks atvēlēts līdzekļu, galvenie rīcības plāna punkti valdībai jau ir skaidri.
Plaši apspriestais rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanu lielus pārsteigumus nav nesis – aplēses liecina, ka 531 bēgļa uzņemšanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa būtu līdzekļi no Eiropas Savienības (ES) patvēruma meklētāju un integrācijas fonda, bet daļa – arī no pašas Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus, bet saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs papildus jāuzņem 281 patvēruma meklētājs - kopumā 531 persona no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā.
Sākotnējais Eiropas Komisijas (EK) plāns paredzēja arī pārvietot aptuveni 54 000 bēgļus, kuri atrodas Ungārijā, bet tā kā Ungārija balsoja pret obligātajām bēgļu sadales kvotām, pašreizējā vienošanās uz tiem neattiecas.
Uz Latviju bija plānots pārvietot vēl 237 cilvēkus no Ungārijas, un šīs kvotas liktenis pagaidām nav skaidrs. EK plāno gada laikā vērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā, iespējams, šīs kvotas ietvaros starp ES dalībvalstīm sadalīt bēgļus no Itālijas un Grieķijas.
