Ministrijas izstrādātajā bēgļu uzņemšanas plānā, kura skatīšanu valdība kārtējo reizi ir atlikusi, paredzēts tāds jaunums kā individuālie konsultanti jeb mentori. Viņus piesaistīs katram bēglim atsevišķi vai arī ģimenēm. Konsultanti kopā ar bēgļiem darīs iekdienišķās lietas, lai viņi varētu iekļauties sabiedrībā.
Iepriekš ar šiem jautājumiem nodarbojās biedrība “Drošā māja”, bet nu tam vajadzēs sistēmisku pieeju. “Šobrīd mēs saprotam, ka šo cilvēku skaits ir ļoti plānojams un simtos mērāms," par bēgļu pieplūdumu saka Godmane, "tai [pieejai] ir jābūt sistēmiskai. Tādēļ plāns piedāvā izveidot konsultantu tīklu."
Viņa arī pastāstīja, ka lielākā daļa jeb 75% no cilvēkiem, kas ieradīsies Eiropas Komisijas iecerētajā pārvietošanas programmā, visticamāk, atbildīs bēgļa statusam. Šādi dati iegūti no sākotnējā Eiropas Savienības izvērtējuma. Tāpēc investīcijas, ko valsts ieguldīs bēgļos, nebūs vējā, uzsvēra IeM valsts sekretāre.
Biedrības "Patvērums" "Drošā māja"" valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane gandarīta par to, ka ar bēgļiem paredzēts strādāt jau no pirmajām dienām. Jo tad būs iespējams paveikt vairāk un viņi zinās, ka nav atstāti vieni šajā valstī.
Biedrības pārstāve arī stāsta, ka problēmas ar saskarsmes valodām varētu nebūt tik lielas, kā sākotnēji izskanējis. Jau līdz šim "Drošā māja" saskārusies ar deviņu valodu pārstāvjiem. Turklāt tagad gatavi palīdzēt komunikācijā arī tie cilvēki, kuri Latvijā jau saņēmuši bēgļa statusu. Arī nevalstiskās organizācijas un citi cilvēki bijuši atsaucīgi.
IeM valsts sekretāre piebilda, ka ministrijas plānā bija paredzēts pilotprojekts jau pašlaik Muceniekos esošajiem patvēruma meklētājiem, lai pārbaudītu, kā darbojas latviešu valodas apmācības programma.
Bēgļu integrēšanai Latvijas darba tirgū nozīmīga loma savukārt būs Nodarbinātības valsts aģentūrai, kas plāno ar patvēruma meklētājiem tikties jau sākotnējā posmā. Turklāt tajā brīdī tiks stāstīts ne tikai par nosacījumiem darbam Latvijā, bet arī iztaujāti bēgļi, lai saprastu, cik interesanti viņi varētu būt darba devējiem. Pēc tam plānots runāt ar iespējamiem darba devējiem jau par konkrētiem piedāvājumiem.
NVA vadītāja Inese Kalvāne gan pagaidām neprognozēja konkrētas problēmas, ar kurām nāksies saskarties, skaidrojot, ka nekas daudz pašlaik nav zināms par šiem cilvēkiem. Izaicinājums būs saprast bēgļu kvalifikāciju un pieredzi, arī valodas prasmes.
Ziņots, ka pirmdien, 26.oktobrī, koalīciju veidojošās partijas vienojās, ka bēgļu pabalsts Latvijā būs 139 eiro, kas ir ievērojami mazāk kā iepriekš minētie 256 eiro.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt kopumā 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Plānots, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu nonākt ziemas beigās.
