IeM pārstāve LTV norādīja, ka viņas rīcībā nav informācijas, ka Latvijai bēgļu kvotas varētu sasniegt 5000. Pašlaik zināms tas, ka darba grupās eksperti apspriedīs piedāvājumu, saskaņā ar kuru Latvijai divos gados jāuzņem 737 bēgļi.
Darba grupās valstis varēs oficiāli varēs paust savas nostājas, un pirmo reizi politiski par to ES dalībvalstu iekšlietu ministru padomē lems 16.jūnijā, Latvijas Radio pauda Pētersone-Godmane.
Latvija neatbalsta bēgļu kvotas, uzskatot, ka patvēruma meklētāju uzņemšanai jābūt brīvprātīgai.
Pirmajās politiskajās un ekspertu sarunās Latvija varēs redzēt, vai izdosies savākt bloķējošo mazākumu jeb atbalstu no valstīm, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir 35% no visa ES iedzīvotāju skaita.
Latvija jau iepriekš runājusi ar citu valstu pārstāvjiem par savu nostāju, un savu viedokli publiski izteikušas arī citas valstis, taču pašlaik nevarētu prognozēt, kāds būs “par” un “pret” samērs.
Saskaņā ar EK piedāvājumu visi šie cilvēki nav jāuzņem vienlaicīgi vienā reizē, un katra valsts var definēt, kad un cik bēgļu var uzņemt. Pētersone-Godmane LTV stāstīja – ja kvotas tomēr ieviesīs, sākumā bēgļiem būs jādzīvo patvēruma meklētāju izmitināšanas vietā, kamēr nesaņem oficiālo bēgļa statusu Latvijā, pēc tam viņi saņems pabalstu un viņiem būs jāiemācās latviešu valoda.
Pētersone-Godmane uzsvēra, ka kvotu ieviešanas gadījumā Latvijai būtu svarīgi neatkārtot citu valstu kļūdas un panākt bēgļu integrāciju un iekļaušanos sabiedrībā.
Bēgļus nedrīkstēs “ielikt kādos noslēgtos rajonos un pēc tam brīnīties, kāpēc ir drošības riski, integrācijas problēmas," Latvijas Radio sacīja IeM pārstāve.
Jau ziņots, ka saskaņā ar EK plānu Latvijai divos gados vajadzētu uzņemt 517 sīriešu un eritrejiešu, par katru saņemot 6000 eiro, un vēl 220 bēgļu.
Kopumā EK kvotās ierēķinājusi 40 000 patvēruma meklētājus divos gados, kas jāsadala visām ES dalībvalstīm.
Jautājums par tā dēvētajām bēgļu kvotām aktualizēts pēc lielā bēgļu pieplūduma Itālijā no militāro konfliktu plosītās Āfrikas. Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši.
Eiropas Komisija iepriekš rosinājusi divos gados uzņemt 20 tūkstošus bēgļu un izmitināt viņus visā Eiropā, izņemot Lielbritāniju, Īriju un Dāniju, kas var pašas izvēlēties, vai uzņemt bēgļus. Latvijai būtu jāuzņem aptuveni 220 bēgļi, kuri jau ieguvuši šādu statusu, bet ES vēl nav iebraukuši, kā arī vēl 1,2% no tiem bēgļiem, kas jau ieradušies Eiropā.
Latvijas oficiāla nostāja ir pret bēgļu kvotām un koalīcijas lēmums iebilst pret bēgļu kvotām pieņemts, ņemot vērā Nacionālās apvienības kategoriski noraidošu nostāju.
Lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem, un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
Eiropas Savienība plāno apturēt šo rūpalu un ir izstrādājusi plānu, kā atmasko aizdomīgos kuģus, sadarboties ar finanšu iestādēm un apkarot kontrabandistu iespējas vervēt cilvēkus internetā. Eiropas Komisija sola, ka stiprinās arī Eiropas Savienības meklēšanas un glābšanas operāciju ūdeņos "Triton".
