Viena no vietām, kur šobrīd jau uzstādīta nosaukuma skaidrojoša zīme, ir Latviešu strēlnieku laukums. Tā piestiprināta pie Latvijas Okupācijas muzeja ārējās sienas iepretim Rīgas Tehniskajai universitātei ar nelielu skaidrojumu par latviešu strēlniekiem. Garāmgājēji zīmi nebija ievērojuši, taču īso vēstures stāstu dēvē par vērtīgu.
„O, nu es tikai izlasīju tagad. Jā, tas ir informatīvs pasākums. Daudzi, teiksim, tūristi staigā, bildē kaut kādas ēkas, skatās, pēta, bet viņi nezina, kas tas un kāda tam nozīme pēc būtības. Tad šis būtu kā paskaidrojošs, informatīvs materiāls, teiksim tā.” - „Bet tad noteikti vajadzētu arī angļu valodā, jo te jau pārsvarā ārzemju tūristi nāk. Latvieši jau vairāk vai mazāk tā kā zina, nu, jauniešiem varbūt tas būtu tā kā aktuālāk. Informācija kaut kāda.'' - „Nu, es domāju, ka jaunie jau nezina. Vecie cilvēki zina, bet jaunie jau droši vien, ka nezina, Jūs man piedodiet, ka es tā saku. Mūsu bērni tak ir jāmāca, nu vismaz jāstāsta viņiem, varbūt sapratīs, varbūt nesapratīs, bet nu kaut ko sapratīs,” - tā saka uzrunātie cilvēki.
Rīgas dome ideju smēlusies, sekojot lielo ārzemju pilsētu paraugam. Pirmās 30 ielu nosaukumu skaidrojošās zīmes Rīgas centrā izvietotas pagājušās nedēļas nogalē. Ar laiku tās būs arī ārpus pilsētas centra, stāsta arhitekts, Rīgas Austrumu izpilddirekcijas projektu vadītājs Jānis Lejnieks:
„Ēvalda Valtera iela, tas mums ir Dreiliņos; Jānis Greste, pulkvedis Jukums Vācietis, tie ir Pļavnieki. Tāpat arī Maskavas priekšpilsētā mums ir Lomonosovs, Puškins, Nikolajs Rērihs tepat Rīgas centrā ir. Visvalža iela Rīgas centra nomalē, Turgeņevs. Tā kā ir diezgan daudz, nerunāsim par Vecrīgu, kur mums vēl būs atzīmēts, protams, Vāgners un tepat centrā Merķelis.”
Zīmes tiks novietotas ielas sākumā un beigās. Atsevišķos gadījumos tās var pielikt arī pie ēkas, kas saistīta ar cilvēku, kura vārdā iela nosaukta. Uzraksti uz tām būs lasāmi tikai latviešu valodā, citādi plāksnes uz fasādes aizņems pārāk daudz vietas.
Rīgas pētniece, vēsturniece Ingrīda Miklāva ir pārliecināta – katram ielas nosaukumam ir nozīme un stāsts, taču ne visi ir saglabāti līdz mūsdienām.
„Ir ielas, kurām nevarēs neko paskaidrot, jo vienkārši vēsture ir pazaudējusi to pirmsākumu. Vēstures gaitā tas ir zudis. Kāpēc, piemēram, ir Kristapa iela? Vai kāpēc ir, piemēram, Annas iela? Tur var būt dažādi viedokļi, no šodienas skatoties. Mēs varam domāt, kas tas ir to vai citu iemeslu dēļ, bet apgalvot mēs to nevaram, jo lēmumā tas nav rakstīts,” saka Miklāva.
Galvenais mērķis, dodot ielai nosaukumu, ir atvieglot orientēšanos pilsētā. Vēsturniece stāsta, ka Rīgas ielu nosaukumi tradicionāli rodas trīs veidos – nosaucot ielu slavena cilvēka vai atpazīstamas vietas vārdā. Tomēr Rīgā izplatītākā tradīcija ir ielām dot nosaukumus, orientējoties pēc apkaimes:
„Jums pasaka, ka jums vajag aiziet uz tādu un tādu ielu vai aizbraukt, un jūs jau zināt – ā, tajā rajonā tas varētu būt tāpēc, ka tur jau tādi nosaukumi ir, piemēram, Pārdaugavā ir vairāk Zemgales, Kurzemes nosaukumi. Tā ir tradīcija, gadu desmitos izveidojusies. Savukārt labajā krastā, tur ir Latgales priekšpilsēta un no Latgales vairāk tie [nosaukumi], un uz augšu tātad vairāk Vidzemes nosaukumi.”
Līdz gada beigām Rīgas centrā un mikrorajonos plānots izvietot vairāk nekā simt plāksnes ar ielas nosaukuma izskaidrojumu.
