Ar ielu jauniešu integrāciju Latvijas sabiedrībā nesokas, Latvijas Radio norādīja “Open” centru dibinātājs Edijs Klaišis. Viņš skaidroja, ka palīdzība kopumā varētu būt nepieciešama vairākiem tūkstošiem jauniešu Latvijā.
Šādi jaunieši visbiežāk nāk no ļoti sarežģītiem apstākļiem ģimenēs, nereti pieredz arī vecāku vardarbību, tāpēc palīdzību sniegt kopumā nav vienkārši. Daļa neapmeklē arī skolu, kurā jaunietim varētu palīdzēt izrauties no nelabvēlīgās dzīves.
Par to, kāpēc paši jaunieši nevēlas vērsties oficiālās iestādēs pēc palīdzības, Klaišis skaidroja, ka tādā gadījumā viņam nav atpakaļceļa. “Ir lietas, ko mēs esam uzsākuši. Mums ir sadarbība ar ļoti superīgiem sociālajiem darbiniekiem. Ja man ir smaga situācija, ar jaunieša piekrišanu es zvanu jums. Jūs atnākat pie mums uz centru, kur jaunietis ir savā teritorijā. Viņš izstāsta situāciju un jūs viņam pasaka – klau, tu pats vari izdarīt to un to, lai uzlabotu situāciju, bet, ja tu piekritīsi iet oficiālo ceļu, mēs vēl varēsim izdarīt to un to. Un ir jāļauj jaunietim pašam pieņemt lēmumus,” pastāstīja “Open” centru dibinātājs.
Viņš norādīja, ka viena no galvenajām problēmām ir birokrātija un ierēdnieciskais skats uz šo problēmu.
Savukārt psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs sacīja, ka
pēdējos gados valsts budžetā jauniešiem atvēlēta samērā liela nauda, tomēr tā līdz ielu jauniešiem nenonāk.
Tā visbiežāk tiek izlietota, palīdzot tiem, kuriem jau ir atbalsta sistēma, kādas ielu jauniešiem nav. “Veidojās tādas šķēres. Tie bērni, kuri patiesībā jau tiek galā vai varētu tikt galā ar nelielu atbalstu, viņi saņem visvairāk. Un tie pusaudži, kuriem ir visgrūtāk un kuriem atbalsts būtu vajadzīgs visvairāk, viņi saņem daudz mazāk, visbiežāk vispār neko. Tad mēs redzam, ka tas pieaug tādā ģeometriskā progresijā,” skaidroja Konstantinovs.
Psihoterapeits uzskata, ka skolām ir jābūt ne tikai izglītības iestādei, bet vietai, kur jaunietis jūtas piederīgs un var saņemt visa veida atbalstu. Diemžēl pašlaik tā visbiežāk nenotiekot.
Viņaprāt, tieši skolās vajadzētu investēt naudu, kura ik gadu paredzēta pakalpojumiem jauniešiem,
jo pašlaik tā nonāk dažādās ārpus skolas organizācijās.
Diemžēl nereti ielu jaunieši nonāk kriminālās aprindās, apstiprināja Probācijas dienestā, kur nereti ir klienti ar ļoti smagu bērnību.
“Man kā reiz pirms pāris dienām bija saruna ar kolēģiem, ka mums ir jādara kaut kas, lai pārstātu reproducēt naratīvu, ka ielu jaunieši ir mūsu potenciālie klienti. Man nešķiet, ka tas ir labs veids, kā risināt problēmu – uzspiest viņiem zīmogu. Tāpēc, ka tu audz sliktā ģimenē, ka tavi vecāki ir narkomāni, tu arī par tādu kļūsi.
Manuprāt, jārada iespējas šiem bērniem izrauties no tā apburtā loka, kurā ir iestrēguši viņu vecāki,” uzsvēra Probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičus.
Eksperti ir vienisprātis, ka svarīgākais ir izglītot sabiedrību kopumā. Tāpēc šobrīd notiek kampaņa “Es Esmu Mēs”, kuras mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Otto un kuras mērķis ir aicināt aizdomāties, kāpēc jaunieši ielu dzīvi izvēlas un iesaistās nelabvēlīgās kompānijās.
