„Protams, ka jāiet, jo katra balss ir svarīga. Ja grib, lai krievu partija uzvar, tad sēžat mājās. Tomēr patriotiem jābūt. Man ir sava partija, kuru atbalstu, par to arī balsošu,” saka kāds uzrunātais vīrietis.
„Es jau visām paziņām saku – jāiet, kaut strīpo visus ārā, bet jāiet. Ja neviens neies, tad nekas nemainīsies. Gribas, lai ir pensijas lielākas un dzīve uzlabojas. Esmu izvēlējusies, vienmēr vēlēju par vieniem un tiem pašiem,” atklāj kāda kundze.
„Es nedomāju piedalīties, un vispār mani neinteresē politika,” saka kāda sieviete.
„Pagaidām neesmu izlēmusi. Vajadzētu jaunos iekļaut, jo vecāka gājuma cilvēki, kas tur ir, jau ir iesūnojušies,” spriež uzrunātā vēlētāja.
„Jāvēl, lai dzīvotu labāk, lai nebūtu mēs muļķi, lai būtu darbs un bērniem būtu darbs. Vēl nezinu, par ko balsošu,” saka kāda sieviete.
„Nav man skaidrs, vēl ir laiks.”
„Lai tautu uzklausa, nevis sēž tikai Rīgā un neskatās, kas notiek pa rajoniem, laukiem. Un jāstrādā, jāstrādā,” norāda kāds vēlētājs.
Savukārt Vidzemes laukos uzrunātie cilvēki ir krietni skeptiskāki par vēlēšanām.
„Dzīve rit diezgan vienmuļi pie mums, jo cilvēkiem nav darba. Un arī nedabū darbu, pēc 40 gadiem nedabū darbu. Tikai uz Valmieru braukt vai uz kādiem purviem ogas lasa.”
„Šeit tikai pārguļam, strādāt braucam uz Valmieru. Šeit jau darba nav. Laukos ir tikai viena, divas fermas,” saka kāds uzrunātais vīrietis, atzīstot – nav ticības, ka pēc vēlēšanām kaut kas mainīsies. „Tikai pret krieviem, lai krievi neievēlē savējos. Tikai tāpēc, citādāk neietu. Tā valdība man ir piegriezusies. Krīze viņiem ir beigusies, bet mums - parunā ar strādājošiem – visiem sliktāk un sliktāk. Visiem algas arvien mazākas paliek.”
„Ir bezdarbs. Bet, tā kā es pensionārs, man tas nedraud.”
„Kas pensionāram – saņem savu pensiju un dzīvoju.”
„Kaut kas jau mainīsies noteikti, vismaz pensionāriem būs labāka dzīve. Tā sola. Es ticu. Būs labāk – esmu pārliecināts.”
„Nav par ko vēlēt, nezinu. Tik daudz to partiju, ka nevar orientēties. Ja kāds aizvedīs, tad došos.”
„Noteikti. Pirmkārt, pilsoņa pienākums. Ja es te dzīvoju, tad man jābūt tajā apritē, kas cīnās par to, kā mums te iet.”
