„Noteikti ļoti svarīgi. Tas ir galvenais aspekts, pēc kā izvēlēties, par ko vēlēt vispār,” saka kāds puisis. „Protams, ka ir svarīgi. Es balsošu par tādu kandidātu, kurš ir mazāk sasmērējies,” saka cits uzrunātais. Vēl kāda sieviete atbild līdzīgi: „Es domāju, ka tas ir viens no primārajiem rādītājiem, pēc kā es izvēlos, par ko balsot.”
„Ja ir sodāmība, vai arī kā dažu pilsētu mēri var būt apsūdzēti dažādos notikumos, bet joprojām ietekmēt struktūru, tas nav normāli,” norāda kāds uzrunātais vīrietos.
Politoloģe Iveta Kažoka uzskata, ka „Delnas” pētījuma rezultāti nav dramatiski, jo lielākajai kandidātu daļai riski ir maznozīmīgi. Viņa gan uzsver, vēlēšanu paradumi ievērojami atšķiras dažādu partiju elektorātiem.
„Katrai partijai ir atšķirīgs vēlētāju kritiskums. Piemēram, ja mēs atceramies „Vienotības” rezultātus 2010. un 2011. gada vēlēšanās, mēs redzam, ka šīs partijas vēlētājam ir salīdzinoši ļoti svarīgi, kas slēpjas viņu kandidātu sarakstu pagātnēs. Ir viena tāda partija, kurai, manuprāt, vēlētājs ne sevišķi seko līdzi, un tā ir „Saskaņa”. Tur vēlētājs tiešām balso par brendu un par partijas līderiem,” norāda Kažoka.
