Pieci lati Latvijā bija klasiska vērtība, piemēram, visiem zināmais teiciens - "ko par piečuku neizdarīsi?!" Taču kopš Latvijā ieviests eiro, cilvēki ievērojuši, ka slaveno "piečuku" nav nemaz tik viegli iegūt.
Aptaujājot garāmgājējus, LTV raidījums "4.studija" noskaidroja, ka tik tiešām piecu eiro naudaszīmes ir reti sastopamas. Arī kasieres tirdzniecības vietās atzīst, ka ir vērojams šo banknošu trūkums: "Tie vienmēr jākrāj". Pat bankomātā, izņemot naudu, iedzīvotāji saskārušies ar piecu eiro naudaszīmju deficītu.
Man gribējās izņemt 15 eiro, bet neizdevās, tāpēc, ka summai ir jādalās ar 10. Līdz ar to es nevaru dabūt ne savus piecus, ne 15, ne 25," pie bankomāta sacīja garāmgājējs.
Banku pārstāvji situāciju skaidroja ar tehniskiem iemesliem. Piemēram, "Swedbank" apvienotie naudas iemaksas un izmaksas bankomāti tehniski pielāgoti naudas izmaksai, sākot ar 10 eiro banknotēm, savukārt parastajos izmaksas bankomātos, sākot ar pieciem eiro, kur tos iespējams izņemt 99 procentos gadījumu. "Nordea" bankomātos piecu eiro banknotes pieejamas vienmēr.
Skaidras naudas laišanu apgrozībā nodrošina LB, kuras pārstāvis Jānis Silakalns pavēstīja, ka tā ir īslaicīga nelīdzsvarotība tirgū un visu nominālu naudaszīmes ir pietiekamā apjomā un daudzumā:
Visizplatītākās ir 20 eiro banknotes (apgrozībā 13,4 miljoni), "piecīši" ir seši miljoni." LB pārstāvis Silakalns atzīst, ka gan 10, gan 50 eiro banknošu ir nedaudz vairāk – ap septiņiem miljoniem.
LB ar naudaszīmēm apgādā komercbankas, kā to pieprasa tirgus. Savukārt komercbankas rūpējas par to, lai attiecīgo nominālu naudaszīmes nonāktu pie uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Noslēdzot "piecīšu" meklēšanas procesu, nākas secināt, ka teorētiski piecu eiro nomināla naudaszīmēm Latvijā nevajadzētu trūkt, taču realitātē nepamet sajūta, ka šis ir gadījums, kad "augšas" nezina, ko dara "apakšas".