Panorāma

PBK viena pārkāpuma attālumā no licences zaudēšanas

Panorāma

Partiju reitingi

E. Levits pirmajā gadā – atturīgs un profesionāls

Ielu aptauja: Iedzīvotāji Levitu pirmajā prezidentūras gadā pamanījuši maz, bet novērtē personīgās īpašības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Atturīgs, bet profesionāls. Tā par Egila Levita pirmo gadu Valsts prezidenta amatā izsakās eksperti. Savukārt aptaujātie iedzīvotāji prezidentu pamanījuši maz, taču novērtē viņa personīgās īpašības.

Iedzīvotāju viedoklis

Rīgas centrā LTV aptaujātie iedzīvotāji Egilu Levitu raksturo kā sirsnīgu, gudru, taču atturīgu cilvēku. Par darbu prezidenta amatā viedoklis pārsvarā ir neitrāls, un nekādu konkrētu notikumu vai atmiņu no Levita pirmā gada augstajā amatā pārsvarā aptaujātie pateikt nevar.

“Klusi, varētu teikt. Varbūt klusi tāpēc, ka pati īpaši nesekoju līdzi viņa politiskajām darbībām,” saka Māra.

“Varbūt nejaucoties pārāk daudz, neizsakot savu izteikti personisko viedokli, kas bija agrāk jūtams prezidentei Vairai Vīķei-Freibergei, ja salīdzina,” vērtē Valda.

“Laikam jāatzīst, ka man šķiet kaut kā vairāk iepriekšējie prezidenti ar saviem lēmumiem ir cilvēkus iedvesmojuši,” uzskata Agita.

“Pagājušajā gadā jūlijā viņš esot teicis ļoti lielisku runu kaut kādā starptautiskā kodolfiziķu pasākumā Rīgā. To es atceros, jo man bija paziņas, kas bija piedalījušies, fiziķi, kas bija atbraukuši no 28 valstīm. Viņi teica, ka esot ļoti labs iespaids palicis par mūsu prezidentu, esot bijusi lieliska runa,” zina teikt Oksana.

“Man liekas, ka ļoti pozitīvs, gudrs cilvēks,” vērtē kāda cita iedzīvotāja.

Vērtē eksperti

Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis vērtē Levita pirmo gadu prezidenta amatā kā labu. Rajevskis uzskata, ka Levitam nepiestāvot vienkāršība, taču prezidenta amatā tas arī neesot nepieciešams.

“Viņš sevi parādīja kā profesionāls prezidents, un viņš darbojās tieši tādā kontekstā, kā no viņa tiek gaidīts kā no konstitucionālo tiesību eksperta. Viņš ļoti precīzi gāja pa savu tiesību ceļu, un viņš nevienā mirklī nepārkāpa jeb nemēģināja ieiet ārpus tā, kas viņam konstitūcijā ir noteikts,” norāda Rajveskis.

Sociologs Aigars Freimanis tikmēr atgādina, ka gaidas un cerības pēc Levita ievēlēšanas bijušas lielas un prezidentam savā ziņā pat paveicies, ka Covid-19 un citu aktualitāšu dēļ viņš spējis palikt otrajā plānā.

“Nav bijis vajadzības tās gaidas kaut kā realizēt. Ļoti daudz ārēju apstākļu ir bijis, kas noteica gan politikas, gan sabiedrības dienaskārtību, kurā viņam nebija lielas vajadzības iesaistīties,” saka Freimanis.

Kopumā gan Freimanis vērtē, ka Levits sabiedrības priekšā izskatījies pietiekami labi un lielu problēmu pirmajā gadā amatā neesot bijis.

KONTEKSTS:

Egils Levits par Valsts prezidentu tika ievēlēts 2019. gada 29. maijā. Par viņu nobalsoja 61 Saeimas deputāts. Levits uz prezidenta amatu kandidēja otro reizi – 2014. gadā viņš vēlēšanu priekšpēdējā kārtā piekāpās Raimondam Vējonim. Levita kandidatūra Valsts prezidenta amatam pirmo reizi publiski izskanēja jau 2007. gadā. Toreiz viņš atteicās no kandidēšanas uz valsts augstākās amatpersonas godu, norādot uz atbalsta trūkumu valdošajā koalīcijā.

Levits pēc stāšanās Valsts prezidenta amatā norādīja, ka savā darbā vēlas domāt par trīs darbības virzieniem – solidaritāti, piederību un ilgtspējību. Savukārt gadu pēc stāšanās amatā pats Levits vērtēja, ka šis bijis intensīva darba laiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti