Vai atceraties, ko darījāt pagājušā gada 24. februārī?
"Jā. Mājās ar tikko dzimušo bijām. Uztraukums ļoti liels. Pirmā doma, ko ķert, ko grābt. Bet patiesībā nav, ko ķert un grābt. Tieši tagad staigāju gar parku un skatos uz tiem mazajiem bērniem, kas nevainīgi skrien pa sniegu. Un liekas nereāli. Lai gan gads jau pagājis," pastāstīja Inga.
"Viņiem vienkārši jāuzvar. Kur tad likties," sacīja Juta.
"Tie bija 60. gadi, kad es dienēju un krievi mani sauca par fašistu. Man bija pilnīgi skaidrs, kāda ir viņu nostāja un kādi viņi ir. Tas jau bija gaidāms, neko citu jau nevarēja gaidīt no tā riebekļa," teica Jānis.
"Bija agrs rīts, pamodos sešos. Es neticēju, es biju sašutis. Pirmā lieta, ko es izdarīju – pazvanīju tēvam. Drusciņ nobijies par to visu situāciju... Nu, ļoti stulbi," atzina Valts.
"Pirmā doma pagājušā gadā, kad dzirdēju, ka Ukrainā sācies karš, man likās vienkārši neticami, ka tā ir kaut kāda kļūda," atklāja Inese.
"Viss, ko es gribēju, bija braukt mājās. Jo es nezināju, vai pēkšņi neuzkritīs kāda bumba arī mums. Tas bija diezgan briesmīgi. Kaut kādi trīs mēneši bija tādi. Diezgan lielas bailes visiem. Tas kaut kādā ziņā saliedē visus nedaudz vairāk. Tu sāc novērtēt, kas tev ir apkārt," pastāstīja Helēna.
"Izmisums, samulsums. Nespēja noticēt tam, kas notiek. Šķita, ka pamodīsimies un tas ir tikai sapnis. Bet tā ir realitāte.
Nevar pierast pie nāves, pierast pie vardarbības, pie nevainīgu cilvēku nāves un ciešanām," sacīja Marika.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
