ĪSUMĀ:
- Solījumus sakārtot ielas savās programmās iekļāvuši 11 no 15 sarakstiem.
- Centra partija, LKS, ZZS, “Jaunā Vienotība” vispārīgi sola ielas atjaunot.
- NA/LRA un “Alternative” sola pārbūvēt un asfaltēt grants seguma ielas.
- JKP nosauc konkrētas ielas, ko remontē vispirms, piemēram, Vienības gatvi.
- Ērtības riteņbraucējiem sola deviņas partijas.
- GKR sola veloceļu visas Brīvības ielas garumā, bet prioritāte - tiltu labošana.
- Tiltus atjaunot sola arī “Attīstībai/Par!”-“Progresīvie”.
- “Attīstībai/Par!” arī sola izvietot Rīgā 400 gudros luksoforus.
- “Saskaņa” kritizē lēnu ielu atjaunošanu pēdējos 2 gadus, jaunu plānu sola nākamgad.
- “Taisnīgums” programmā sola jaunu tiltu pār Daugavu uz Iļģuciemu.
- Partijas plānus sola finansēt no ietaupījumiem, gudri saimniekojot, vai no ES naudas.
Vairākas partijas savās programmās Rīgas ielas ir tikai pieminējušas, piemēram, Centra partija, Latvijas Krievu savienība, Zaļo un zemnieku savienība, kā arī “Jaunā Vienotība” vispārīgi sola ielas atjaunot.
Mazliet konkrētāk raksta Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība, kas sola pārbūvēt grants seguma ielas.
Savukārt partija “Alternative” programmā iekļāvusi septiņus dažādus solījumus saistībā ar ielu uzlabošanu, tajā skaitā arī asfaltēt grants ielas.
“Tie putekļi, kas iet no šiem ceļiem, nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību. Šie putekļi arī lien, teiksim tā, uz cilvēku mājām. 21. gadsimtā galvaspilsētā šķembu ceļi – tas nav pareizi,” skaidroja “Alternative” līderis Valērijs Petrovs.
Konkrēti kuras ielas jāremontē kā pirmās, gan programmās piemin tikai daži. Viena no tām ir Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas pirmkārt sola pārbūvēt Ulmaņa gatvi, Ganību dambi, Saharova ielu un Vienības gatvi.
Vienības gatve – “tā ir iela, uz kuras atrodas Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Es savā programmā esmu uzsvērusi, ka ģimenes ar bērniem man ir īpaša prioritāte, un infrastruktūra ap tik centrālu, nacionālu objektu, ir pilnībā nesakārtota. Tas ir kauns pašvaldībai,” sacīja JKP mēra amata kandidāte Linda Ozola.
JKP sola arī izbūvēt 50 kilometrus jaunu veloceļu.
Salīdzinājumam, šobrīd Rīgā veloceļu garums ir nedaudz virs 60 kilometriem, taču līdz gada beigām būšot 80, sola Satiksmes departaments.
Kopumā ērtāku braukšanu riteņbraucējiem programmās sola deviņas partijas, “Gods kalpot Rīgai” iekļāvuši konkrētu ielu – veloceļš būšot visas Brīvības ielas garumā. Taču kā prioritāti partija izvirzījusi tiltu labošanu.
“Brasas tilts, Deglava tilts, Zemitāna tilts, Gaisa tilts, Vanšu tilts, un, protams, vajadzētu pabeigt Salu tiltu. [..] Pēdējais varētu būt Vanšu tilts, kur projektēšana vēl nav uzsākta, bet, protams, kritērijs ir viens – remontēt to, kur sliktāks stāvoklis,” skaidroja GKR mēra amata kandidāts Oļegs Burovs.
Viņš stāstīja, ka visu tiltu atjaunošanai vajadzēšot piecus gadus. Deglava un Brasas tiltu rekonstrukcija jau notiek, tiesa, ne bez aizķeršanās.
Tiltus atjaunot sola arī “Attīstībai/Par!”-“Progresīvie”, kas esošos Satiksmes departamenta plānus vērtē kā pietiekami labus, taču trūkstot ilgtermiņa skata un saskaņošanas ar inženierkomunikācijām.
“Attīstībai/Par!” ir arī solījums, izvietot Rīgā 400 gudros luksoforus. Tas nozīmē nomainīt pilnīgi visus parastos luksoforus.
“Tādā veidā mēs varam būtiski samazināt sastrēgumus pilsētā, un arī samazināt CO2 izmešus, kas ir viens no mūsu mērķiem – klimatneitrāla Rīga,” stāstīja šī saraksta mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis.
“Viens šāds luksofors maksā 1000 – 6000 eiro. Tas nav lēti. Tas nav jādara uzreiz, un šeit ir arī jāiesaista eksperti, kurš risinājums ir labākais, jo šobrīd pasaulē tiek testēti vairāki šādi risinājumi,” skaidroja Staķis.
Tikmēr “Saskaņa” programmā kritizē to, ka pēdējos divos gados remontdarbi notikuši gausi. Tomēr jaunu plānu ielu atjaunošanai partija sola izstrādāt tikai nākamgad.
Savukārt Nacionālā savienība “Taisnīgums” programmā sola jaunu tiltu pār Daugavu uz Iļģuciemu, lai veidotu lokveida satiksmi ap pilsētas centru. Partija uzskata, ka tas izmaksāšot 125 miljonus eiro.
Rīgas ielās šogad plānots ieguldīt kopumā aptuveni 100 miljonus eiro. Partijas savus plānus sola finansēt vai nu no ietaupījumiem, kas radīšoties no gudrākas saimniekošanas, vai arī krietni palielinot Eiropas Savienības finansējumu, cerot uz topošo Eiropas atveseļošanās plānu, kas paredzēts Covid-19 ekonomiskā trieciena mīkstināšanai.
KONTEKSTS:
Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.
