Grieķija aktualizējusi jautājumu par bēgļu izmitināšanu Eiropā pēc tam, kad uguns pilnībā nopostījusi Morijas migrantu nometni Lesbas salā. Lietuva ir atteikusies pieņemt šos bēgļus.
“Mana pozīcija sakrīt ar Lietuvas pozīciju,” intervijā Latvijas Radio sacīja Ģirģens, norādot, ka valsts pozīcija jāapstiprina valdībā.
Ģirģens šādu nostāju uzskata par racionālu: “Ir ļoti daudz darāmā, un jāturpina Eiropas Savienības ārējo robežu apsardzība, jāstiprina “Frontex”, jāsadarbojas ar trešajām valstīm, jāveido efektīva atgriešanas politika uz mītnes valstīm. Ir ļoti daudz instrumentu, ar kuriem Eiropas Savienība var risināt migrācijas tā saucamo krīzi.”
KONTEKSTS:
Pēc vairākiem ugunsgrēkiem Morijas migrantu izmitināšanas centrā Grieķijā bez pajumtes palikuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku. Nometnes iemītnieki apgalvo, ka ugunsgrēkos dzīvību ir zaudējuši vismaz trīs cilvēki. Grieķijas valdība noliedz ziņas par bojāgājušajiem.
ANO Bēgļu aģentūra vēsta, ka bez pajumtes palikušajiem nav pieejams tīrs dzeramais ūdens un pārtika. Antisanitārie apstākļi var sekmēt Covid-19 izplatību starp Morijas nometnes iemītniekiem.
Pēc notikušā cilvēktiesību aizstāvji kritizē Grieķiju un Eiropas Savienību (ES), kuras līdz šim esot ignorējušas necilvēcīgos apstākļus nometnē. Kritiķi Morijas nometni salīdzina ar bumbu ar laika degli, kas beidzot esot eksplodējusi.
ES prezidējošā dalībvalsts Vācija aicināja pārējās dalībvalstis sniegt palīdzību Grieķijai, tostarp pārvietojot daļu no tur esošajiem patvēruma meklētājiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons pavēstījis, ka Eiropai ir jāizrāda solidaritāte ar Grieķiju, un viņš sola, ka ar Vāciju apspriedīs iespējamo Morijas nometnes migrantu uzņemšanu.
