Rīta Panorāma

Kas ir «ASMR» fenomens?

Rīta Panorāma

Intervija ar ministru prezidentu Krišjāni Kariņu

Intervija ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu

Iekšlietu ministrs «degošām lietām» nozarē budžetā lūdzis 22 miljonus eiro

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") "degošām lietām" iekšlietu nozarē šā gada budžetā lūdzis atvēlēt 22 miljonus eiro. To Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ministrs.

Viņš atzina: lai apmierinātu visus ministru iesniegtos finanšu līdzekļu pieprasījumus, papildu būtu nepieciešami aptuveni 150 miljoni eiro. Tomēr, viņaprāt, ir jāizvēlas pareizās prioritātes, proti, vairāk jāstrādā jomās, kur iespējams gūt vairāk naudas budžetā.

"Šobrīd iekšlietas diemžēl nav prioritāte," uzskata ministrs, kurš par papildu finansējumu iekšlietu  nozarei runājis gan ar premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā vienotība"), gan finanšu ministru Jāni Reiru ("Jaunā vienotība").

Iekšlietu ministrs atzina, ka viņš cer atsevišķām pozīcijām izcīnīt papildu finansējumu, tostarp austrumu robežas stiprināšanai, degvielas sadārdzinājuma segšanai, "Moneyval" rekomendāciju ieviešanai un atsevišķiem citiem pasākumiem.

Daļu finansējuma plānots rast ministrijas iekšienē, pārskatot līdzšinējos tēriņus, taču tādējādi daudz resursu, visticamāk, netiks rasts, atzina ministrs.

Situāciju iekšlietu sistēmā Ģirģens vērtēja kā bēdīgu. Pats viņš jūtoties kā ienācis nolaistā dzīvoklī, kur viņam ar vienu tapetes rulli un krāsu bundžu jāveic pamatīgs remonts. Viņš vēlētos uzlabot izmeklēšanas kvalitāti, uzlabot izglītības kvalitāti iekšlietu sistēmas darbiniekiem.

Ministrs teica, ka būtu jāsamazina izmeklētāju lietvedībā esošo izmeklējamo lietu skaits. Tas esot izdarāms, atsakoties no lietām, kurām nav reālu pavedienu, taču ar iespēju, ka "jaunos apstākļos" tās var atjaunot. 

Pēc Ģirģena domām, esošo līdzekļu ietvaros Valsts policija strādā gana kvalitatīvi, un viņš neredz pamatu vērtēt Valsts policijas vadītāja Inta Ķuža piemērotību amatam. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes vadību Ģirģens vērtēja atzinīgi.

KONTEKSTS:

2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību, kurai jāizstrādā 2019. gada valsts budžets. 

Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka 2019.gada budžeta projektā iezīmējas 34 miljonu eiro iztrūkums. Šajos aprēķinos par pamatu ņemts “pagaidu budžets” un iekļauti “neatņemami jautājumi”, tostarp paredzēts finansējums saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu izpildi un mediķu atalgojumam. Taču ministri sēdē šonedēļ vienojās finanšu noziegumu apkarošanai piešķirt papildu 7,6 miljonus eiro, un tas jau tā apjomīgo robu budžetā palielinājis līdz 44,5 miljoniem eiro. 

Jaunizveidotā Krišjāņa Kariņa valdība budžeta projektu Saeimai plāno iesniegt 8.martā. Ar Saeimas vadību panākta vienošanās, ka budžetu pirmajā lasījumā varētu izskatīt 20. martā, bet otrajā lasījumā to pieņemt 3. aprīlī.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti