Viņš skaidroja, ka Krimināllikums paplašinās vēršanos pret valsti: ne tikai tās neatkarību un suverenitāti, bet arī jebkādas vardarbības izpratnē. Vītoliņš gan atteicās minēt piemērus, jo atzina, ka cilvēki šādus paraugus varētu izmantot ļaunprātīgi.
Iespējams, ka šiem grozījumiem varētu sekot vēl citi, kuros kriminalizēs vēl citas darbības pret valsti. Kā atzina Vītoliņš, „dzīve iet uz priekšu” un nav izslēgts, ka nākotnē likumā vajadzēs iekļaut arī citas pret valsti vērstas darbības.
Jau vēstīts, ka sākotnēji iecerētie grozījumi Krimināllikumā bija ļoti plaši interpretējami. Piemēram, kriminālatbildība pēc jaunajiem grozījumiem varētu iestāties par jebkādu darbību, kas vērsta uz valsts iekārtas maiņu. Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20.aprīlī, gan nolēma atlikt likumā iekļaut strīdīgāko normu, pret ko asi iebilda žurnālisti, sakot, ka redz tajā draudus preses brīvībai.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka šādi grozījumu var pārkāpt tiesības uz vārda brīvību. Tādēļ prezidents rosināja deputātus iecerētās izmaiņas pārstrādāt.
Marta beigās Saeimas deputāti vienojās precizēt pretrunīgi vērtētos grozījumus, paredzot sodu par vēršanos pret Latvijas neatkarību un valsts varu Satversmē neparedzētā veidā. Tomēr aprīļa vidū deputāti vēl nevarēja izšķirties par šo grozījumu strīdīgāko normu, kas varētu ietekmēt arī žurnālistu darbu, toties atbalstu guva norma kriminālsodu noteikšana par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā nodot tās ārvalstu organizācijām.
