Priekšlikumu izstrādājis deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), kurš uzsver - personas, kas atbēgušas uz Eiropu, par to samaksājušas desmitiem tūkstošus eiro. Tāpēc atbilstoši viņa priekšlikumam, lai saņemtu pabalstu, bēgļa ienākumi nedrīkst pārsniegt 128 eiro.
Komisija lēma, ka par šo jautājumu vēl diskutēs darba grupā.
Kritiska ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Viņa norāda, ka Latvijas iedzīvotājus, kuri var vairākkārt vērsties pēc palīdzības, nevajadzētu salīdzināt ar bēgļiem.
„Virspusējā līmenī tas labi strādā populistiski uz Latvijas iedzīvotājiem, iebiedējot viņus un sakot, ka bēgļiem tiek veidots labāks klimats. Bet tā noteikti nav, jo šis atbalsts ir vienreizējs viņu mūžā. Latvijas Republikā iespējams tādu saņemt tajā brīdī un uz tādu laiku, kamēr viņi reģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā,” skaidro Siliņa.
Bēglis saņem 139 eiro lielu pabalstu un 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli.
Paredzēts, ka personai saņemot statusu, izmaksātu divu mēnešu, ne viena mēneša pabalstu, kas ļautu vieglāk atrast dzīvokli vai mājokli un tas palīdzētu bēgļiem un alternatīvā statusa saņēmējiem pamest Muceniekus.
Latvija Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmas ietvaros uzņēmusi 207 personas. Kopumā Latvija ES pārvietošanas programmas ietvaros piekritusi brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus un vēl 531 personu uzņems ES pārvietošanas programmas ietvaros. Līdz šim gan daudzi Latvijas uzņemtie patvēruma meklētāji pēc kāda laika valsti ir atstājuši.
