Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Saruna ar Kārli Roķi

Saruna ar Ilzi Pētersoni-Godmani

Iekšlietu ministrijā atzīst: Bēgļu iekļaušanas plāns Latvijā īsti nedarbojas

Patvēruma meklētāju pārvietošanas programma no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm darbojas, taču Latvijā problēmas ir ar sociālekonomiskās iekļaušanas plāna iedzīvināšanu, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Iekļaušanas plāns nestrādā

Ministrijas valsts sekretāre pauda, ka Latvijā īsti nedarbojas sociālekonomiskās iekļaušanas plāns. Galvenā problēma ir samazinātais pabalsts, arī grūtības atrast dzīvesvietu un darbavietu, kur savukārt viena no problēmām ir valodas zināšanas.

Būtiski ir tas, lai dzīvesvieta būtu pieejama jau brīdī, kad tiek saņemts bēgļa vai alternatīvais statuss un cilvēks pamet “Muceniekus”. Tas būtu jānodrošina, lai cilvēks var turpināt mācīties valodu un jau sākt strādāt, sacīja Pētersone-Godmane.

Ministrijas valsts sekretāre skaidroja -  kad speciālisti Latvijā izstrādāja bēgļu iekļaušanas rīcības plānu, starptautiskie kolēģi to uzskatīja par labu piemēru. Tomēr arī tika norādīts, ka pabalstu samazināšana nav labs lēmums, jo uzņemtie cilvēki nevarēs uzsākt patstāvīgu dzīvi valstī.

Pētersone-Godmane uzsvēra, ka, lemjot par pabalstu apmēru, nevar bēgļu situāciju salīdzināt par valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tāpat attiecībā uz pieeju darba tirgum, iespējams, būtu vajadzīgi valsts valodas noteikumu atvieglojumi uz dažiem mēnešiem, lai dotu laiku iekļauties darba tirgū.

Politiskās uzticības jautājums

Līdz ar bēgļu pārvietošanu šajā programmā tiek piešķirti arī seši tūkstoši eiro par katru cilvēku, kas būtu jātērē bēgļu iekļaušanai sabiedrībā.

Ja izveidosies situācija, ka uz Latviju pārvietotie bēgļi sāks pieprasīt atkārtotu patvērumu citās Eiropas valstīs, tad būs skaidri redzams, ka Latvija nav izpildījusi savas saistības.

Tad Latvijai varētu nākties skaidroties caur Eiropas Komisiju par šādu situāciju. Pētersone-Godmane pauda, ka sankcijas par to nav paredzētas, taču tas ir politiskās uzticības jautājums.

Darbs un dzīvesvieta

Arī premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, ka Latvijā uzņemtajiem bēgļiem ir divas būtiskākās problēmas: darba un dzīvesvietas atrašana.

Skaidrojot šīs problēmas, viņš pauda, ka Latvijā ir atrautas cenas starp Rīgu un reģioniem. Proti, Rīgā un ap Rīgu, kur ir pieejami darba piedāvājumi, ir augstas īres maksas. Problēmas rada arī pirmā iemaksa dzīvokļu īrei, taču to būtu iespējas samērā vienkārši atrisināt, piemēram, jau pirmajā mēnesī ļaujot izņemt 12. mēneša pabalstu.

Savukārt attiecībā uz darba atrašanu premjers atzina – divos mēnešos valodu pilnībā nav iespējams iemācīties. Turklāt Latvijā tuvojas darbaroku krīze celtniecībā, jo atsāksies Eiropas Savienības fondu apgūšana. Līdz ar to Latvijā nebūs tā, ka nevarēs atrast darbu.

Tajā pašā laikā Kučinskis pauda – tā ir cilvēka brīva izvēle doties uz kādu citu valsti meklēt darbu. Bet Latvijas uzdevums būtu piedāvāt iespējas iedzīvoties šeit.

Skaidrojot radušās problēmas ar bēgļu integrēšanu, premjers klāstīja – Latvijai galīgi nav pieredzes šajā jautājumā un mums vēl jāmācās.

Iepriekš LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" atklāja, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēmusi ES bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši alternatīvo statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā. 

Lai gan politiķi pirms tam solīja, ka darīs visu iespējamo, lai bēgļus integrētu Latvijā, taču mentoriem atvēlētā nauda nedod rezultātus, bet valdības lēmums samazināt pabalstus gandrīz iznīcina iespējas tikt sava pie mājokļa. 

Jau ziņots, ka Latvija piekrita brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus un vēl 531 personu uzņems ES pārvietošanas programmas ietvaros.

Līdz šim Latvijā ieradušās jau vairāk nekā 40 personas. Līdz ar bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanu šie cilvēki pamet Muceniekus un var strādāt, ceļot, var īrēt dzīvokli, var atvērt bankā kontu. Kamēr darbs nav atrasts, viņiem maksā pabalstu – pērn tas bija 256 eiro mēnesī, bet gada beigās valdība nolēma šo pabalstu samazināt un tagad ģimenes galvai tie ir 139 eiro mēnesī, bet katram nākamajam ģimenes loceklim – 97 eiro mēnesī.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti