Rīta Panorāma

Intervija ar LTV sporta korespondentu Matīsu Timofejevu

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar VUGD priekšnieka vietnieku ģenerāli Kristapu Eklonu

Eklona motivācija kandidēt uz iekšlietu ministra amatu – «dziļi un vienīgi profesionāla»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ņemot vērā, ka plānos dalība politikā nebija, tad pamatojums piekrišanai ieņemt iekšlietu ministra amata posteni partiju apvienības “Attīstībai/Par!” virzītajam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietniekam, ģenerālim Kristapam Eklonam bijis dziļi un vienīgi profesionāls. 

Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” Eklons norādīja, ka partiju apvienība viņu saistībā ar vakanto iekšlietu ministra amatu uzrunājusi sestdienas izskaņā un atlikušās brīvdienas pavadītas, lai izsvērtu, vai viņš būtu gatavs būt apvienības virzītais kandidāts. 

“Tā kā man ne tuvos, ne tālos plānos dalība politikā nebija, tad praktiski viss pamatojums ir dziļi un vienīgi profesionāls šobrīd,” piebilda Eklons. 

Viņš skaidroja, ka izprot kopējo situāciju valstī un Iekšlietu ministrijā. Galvenais arguments, kādēļ Eklons esot piekritis būt par kandidātu vakantajam ministra postenim, bijis satraukums par kopējo situāciju konkrēti VUGD attīstībā, Iekšlietu ministrijas un iekšējās drošības jomā. 

“Pārliecība, ka neapstāsies tās lietas, kas ir iesāktas, un ka turpināsies (..) visi iecerētie darbi. Tieši no savas puses, no profesionālās puses – maksimāli sniegt šo informāciju, situācijas raksturojumu iekšējā drošībā un par iekšējās drošības nozīmību un lomu tieši šā brīža apdraudējumu fonā. (..) Ir skaidrs, ka tik īss laika periods ir izaicinājums priekš jebkura politiķa un varbūt tas ir arī iemesls, kāpēc tika uzrunāti profesionāļi,” norādīja Eklons. 

Savukārt "Attīstībai/Par!" valdes līdzpriekšsēdētājs, veselības ministrs Daniels Pavļuts Latvijas Televīzijā norādīja, ka partiju apvienībā pamatīgi diskutēts par iespējamo iekšlietu ministra amata kandidātu. "Par to, kādu cilvēku virzīt par iekšlietu ministru šajā Latvijai un Eiropai sarežģītajā laikā, pamatīgi diskutējām. Ir

vajadzīgs cilvēks, kurš iekšlietās var strādāt no pirmās dienas, cilvēks, kuru nozare respektē un zina. (..) Vajadzīgs cilvēks, kurš ar profesionālajām, komunikācijas spējām, ar personību sabiedrībā radītu paļāvības, pārliecības sajūtu.

Izvērtējot "par" un "pret", uzrunājām ģenerāli Eklonu, kurš kalpojis Latvijai kā iekšējās drošības profesionālis vairāk nekā 30 gadus," sacīja Pavļuts.

Tāpat Pavļuts atzina, ka viņam nav šaubu par koalīcijas atbalstu Eklonam. "Nesagaidu nekādus īpašus iebildumus pret mūsu virzīto kandidatūru. Rīt un parīt kandidāts varētu tikties ar frakcijām, bet ceturtdien varētu notikt balsojums Saeimā. Nekādu indikāciju vai ziņu, ka kādam partnerim būtu iebildumu, nav," atzīmēja Pavļuts.

KONTEKSTS:

Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" nolēmusi vakantajam iekšlietu ministra amatam virzīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku, ģenerāli Kristapu Eklonu. Partiju apvienība izšķīrusies par labu Eklonam, jo viņš ir iekšējās drošības, tajā skaitā civilas aizsardzības speciālists.

"Attīstībai/Par!" paziņojumā medijiem informēja, ka Eklonam ir "33 gadu stāžs, strādājot Latvijas labā". Eklona pašreizējās pārvaldības jomas ir operatīvā pārvalde, tehniskā pārvalde, iepirkumu un nodrošinājuma pārvalde – jomas, kas pašlaik ir kritiskas visā nozarē. 

Eklons 1997. gadā ieguvis augstāko ugunsdrošības inženiera izglītību Maskavas Ugunsdrošības akadēmijā un gandrīz viss viņa darba stāžs ir bijis saistīts ar VUGD, kur 1995. gadā sāka strādāt kā Dienesta centra rajona daļas komandiera vietnieks. Nekādus politiskus amatus pašvaldībā vai valsts pārvaldē Eklons līdz šim nav ieņēmis.

Iepriekšējā iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") par atkāpšanos no ministres amata paziņoja pirmdien, 16. maijā, Tas notika pēc tam, kad, reaģējot uz cilvēku pulcēšanos pie padomju pieminekļa Pārdaugavā 9. un 10. maijā, Nacionālā apvienība (NA) pieprasīja Golubevas demisiju, pretējā gadījumā draudot neturpināt darbu valdībā. Premjers atsaucās NA pieprasījumam, mudinot ministri atstāt amatu, un vienlaikus uzstāja uz viena NA ministra nomaiņu, norādot, ka pieprasījums bija ultimāta formā ar šantāžas piegaršu. Līdz ar ko valdības vadītājs 18. maijā parakstīja rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga (NA) demisiju

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti