De Facto

4. novembra «De Facto»

De Facto

25. novembra «De Facto»

Iekšlietu IT tīklā atrod spiegu vīrusu, izcelsme liecina par Krieviju

Iekšlietu IT tīklā atrod spiegu vīrusu, izcelsme liecina par Krieviju

Iekšlietu ministrijas (IeM) informācijas tehnoloģiju (IT) tīklā ilgstoši darbojies spiegu vīruss, kura pazīmes atbilst Krievijas drošības dienestu radītajām programmām,  ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Satversmes aizsardzības birojs (SAB) apliecināja, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centra inficēto darbstaciju analīzē secināts, ka pazīmju kopums ir līdzīgs gadījumiem, kuri konstatēti citās valstīs, tai skaitā arī aprakstīti publiskajā vidē. Nesen tika ziņots par Krievijas militārā izlūkošanas dienestu hakeru grupu, kas uzbruka arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai un Pasaules antidopinga aģentūrai.

 Lai arī vīruss uziets jau pirms vairākiem gadiem, vēl aizvien neviens neņemas apgalvot, ka iekšlietu sistēma ir pilnībā attīrīta. 

ĪSUMĀ:

  • To, ka iekšlietu informācijas sistēmas ir inficētas, atklāja drošības incidentu novēršanas institūcija "CERT.LV".
  • Izanalizējot tehniskos parametrus, "CERT.LV" secinājis – tie sakrīt ar  Krievijas Federācijas drošības dienestu radītām programmatūrām.
  • IeM neatklāj, cik nopietns kaitējums tai ir nodarīts un kādi tieši dati varētu būt nonākuši svešās rokās.
  • Valsts noslēpumu saturoši dokumenti inficētajās sistēmās netika apstrādāti.
  • Viss liecina, ka spiegu vīruss iekšlietu sistēmā darbojies vairākus gadus; ar sistēmu sakārtošanu IeM neiet raiti.

Pirms mēneša SAB paziņoja, ka Latvijas kibertelpā vairākkārt spiegošanas nolūkā uzbrukumus veikusi tā pati Krievijas militārā izlūkošanas dienestu hakeru grupa, kas uzbruka arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai un Pasaules Antidopinga aģentūrai. Vai tā vainojama arī uzbrukumā IeM – tas šobrīd netiek atklāts.

IeM Informācijas centra pārziņā ir vairāk nekā 100 informācijas sistēmu. Vēl līdz 2015.gadam katra padotības iestāde par tām rūpējās atsevišķi. Pirms trim gadiem tās visas apvienoja zem viena pārrauga – Informācijas centra, ļaujot ieraudzīt, kas īsti notiek iekšlietu nozares informācijas sistēmās. Un tieši tad arī drošības incidentu novēršanas institūcija "CERT.LV" atklāja, ka Iekšlietu informācijas sistēmas ir inficētas.

"Es varu apstiprināt to, ka "CERT.LV" to atklāja un attiecīgi arī rīkojās – mēs arī kā pārraugošā institūcija esam informējuši tālāk SAB, un esam lūguši Satversmes aizsardzības birojam iekļaut šo te jautājumu Nacionālās drošības padomes dienaskārtībā," raidījumam saka Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.

Kas tad bijis uzbrucējs, kas iemitinājis ļaunatūru un tādējādi, visticamāk, spējis darīt to pašu, ko inficēto datoru īstie lietotāji? Izanalizējot tehniskos parametrus, "CERT.LV" secinājis, tie sakrīt ar  Krievijas Federācijas drošības dienestu radītām programmatūrām.

"Tas ir ne mūsu izdomājums, bet šie tehniskie artefakti, kas ir atklāti un ir publiski izziņoti gan dažādām antivīrusu kompānijām, tai skaitā "Kaspersky Lab", gan arī citu valstu "certiem", citu valstu valdībām – tā kā šeit arī faktiski komentārs, ka tas nav nekas unikāls tikai Latvijai,” saka "CERT.LV" vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

"CERT.LV" pārstāvis norāda, ka ir bijuši incidenti, kuros notikusi maldināšana arī ar tehniskiem artefaktiem – sagatavojot tos tā, ka tie var maldināt.

IeM šobrīd publiski neatklāj, cik nopietns kaitējums tai ir nodarīts un kādi tieši dati varētu būt nonākuši svešās rokās.

"Par to, vai šis 2015. gadā konstatētais datorvīruss turpina eksistēt sistēmā – šis ir viens no primārajiem jautājumiem, ar ko šobrīd eksperti strādā," saka IeM valsts sekretāra vietnieks Dimitrijs Trofimovs, "bet visi tie gadījumi, kas 2015. gadā ir konstatēti, – vēlreiz, tās ir konkrētus darba stacijas, tas viss ir izņemts no aprites, (..) ar katru no tām notika padziļināta ekspertīze, lai jau ekspertīzē datordrošības jomā varētu analizēt, kas ir tas, kas ir palicis nepamanīts ar klasiskām pretvīrusu programmām."

Tiklīdz spiegošanai paredzētā programma tika atklāta, tās analizēšanā, novērošanā, sistēmas attīrīšanā un drošības stiprināšanā iesaistījās gan drošības iestādes, gan "CERT.LV", tā sniedzot atbalstu IeM. Viss liecina, ka spiegu vīruss iekšlietu sistēmā darbojies vairākus gadus.

"Tāda tipa ļaunatūras – viņas gluži nav klasiskais vīrusus, ja tas ir kaut kas, pie kā strādā, lai to ļoti grūti būtu atklāt, uzbrucējs iegulda ievērojamus resursus, lai tas pēc iespējas ilgāk paliktu nepamanīts. Tie mērķi ir faktiski definējami uzbrucēju pusē – viņš var darīt visu ar to informācijas sistēmu, kas ir kompromitēta, ko var darīt tās leģitīmais lietotājs. Ja interesē kaut kādu datu iegūšana, veic datu iegūšanu, ja interesē citu sistēmu pārņemšana vai iesakņošanās lokālā tīklā – veic to. Tā kā tie scenāriji ir ļoti, ļoti dažādi un plaši, un atkarīgi no uzbrucēja motīviem," skaidro Teivāns.

IeM sistēmās, piemēram, atrodami gan dati par visiem Latvijas iedzīvotājiem, gan arī krimināllietu izmeklēšanas materiāli, un virkne citas būtiskas informācijas. Pēc Trofimova teiktā, šīs sistēmas neesot uzlauztas. Bet valsts noslēpumu saturoši dokumenti inficētajās sistēmās netika apstrādāti.

SAB amatpersona Iveta Maura "De facto" norādīja: "Uzsveram, ka minētā IT infekcija ir konstatēta publiskajā infrastruktūrā un nav nekādā mērā saistīta ar tādām informācijas sistēmām, kuras paredzētas klasificētas informācijas (valsts noslēpuma) apstrādei elektroniskā formā un kuru akreditāciju veic Satversmes aizsardzības birojs."

Lai arī ļaunatūra atklāta jau pirms trim gadiem, tomēr ar uzlabojumiem un  sistēmu sakārtošanu IeM tik raiti neiet. Ministrijai iedota papildu nauda problēmu novēršanai. Nesen izstrādāts un valdībā pieņemts arī rīcības plāns. Tikai tagad Informācijas centrā gaidāms nopietns drošības audits.

"Kontekstā ar visiem darbinieku skaita samazinājumiem un efektivitātes jautājumiem šis jautājums pilnīgi noteikti prasa iekšējo resursu, jo viens dokumentus mums prasa samazināt cilvēkus, bet dzīves realitāte mums nosaka to, ka mums ir jāstiprina šī kapacitāte, tāpēc, protams, iekšēji noteikti noteiksim šīs prioritātes, kādā veidā stiprināsim jau minēto datoru drošības virzienu," saka Trofimovs.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) apliecina, ka jau pirms gada ar IeM bijušas visai smagas sarunas par kiberdrošības jautājumiem, taču pirms pāris mēnešiem tas atkal bijis Nacionālās drošības padomes darba kārtībā. Valdība bija piešķīrusi papildu līdzekļus sistēmas maiņai, tomēr gaidītā rezultāta aizvien nav.

"Problēma nav nomainīt vienu datoru pret otru. Problēma, acīmredzot, ir pašā šajā IT menedžmentā, tajā vadības sistēmā

– kā tas tiek uzraudzīts, kontrolēts un kā katrs cilvēks, kam ir piekļuve. Un tas varētu būt šis vājais posms, kas acīmredzot ir radikālāk jāmaina.”

IeM pasākumu plāns paredz par kiberdrošību atbildīgu profesionāļu piesaistīšanu, kā arī darbinieku apmācīšanu. Savukārt Informācijas centra vadītāja profesionalitāti ministrija neplāno pārvērtēt.

"CERT.LV" norāda, ka šobrīd kopumā valsts iestādēs izpratne par kiberdošības nozīmi pieaug un kā divas ministrijas ar labākajiem panākumiem piemin Ārlietu ministrija un Aizsardzības ministrija (AM). AM veikusi arī dažādas apmācības valsts iestāžu vadītājiem par kiberdrošības jautājumiem, jo, kā norāda Garisons, bieži vien nepietiek ar informāciju tehnoloģiju personālu - "ja nav izpratnes no vadības puses, [valsts iestādes] nav spējīgas ieviest visas prasības."

AM, piemēram, darbinieki datoram nedrīkst pievienot nepārbaudītas zibatmiņas vai darba datorā lietot sociālos tīklus, ja vien to neprasa darba pienākumi. Ierobežojumus attiecībā uz zibatmiņu lietošanu plāno arī Iekšlietu ministrija. Jo nepārbaudītu ierīču pievienošana nereti kļūst par datora inficēšanas  iemeslu.

SAB uzsver, ka iespējamo kiberuzbrucēju rīcībā ir ļoti lieli resursi. Un pilnībā drošas IT sistēmas nepastāv, taču būtiskākais priekšnoteikums ir veidot IT sistēmas tā, lai inficēšanas mēģinājumus varētu pēc iespējas ātrāk atklāt. Tiesa, jau šobrīd viens no lielākajiem riskiem valsts iestādēm ir katastrofālais IT drošības speciālistu trūkums.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti