Vilšanās, zaudējumi un vientulība – tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc cilvēki pārmērīgi lieto alkoholu vai citas atkarību izraisošas vielas. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo cilvēku integrēšanu sabiedrībā, jo diemžēl apburto loku, kad pēc reibuma seko detoksikācija atskurbtuvē vai nakts patversmē, bet pēc tās – atkal reibums. ir grūti apturēt.
„Viņš turpina savu iepriekšējo dzīvesveidu. jo nav turpinājuma: kā cilvēku socializēt. Savā laikā mums strādāja sociālais darbinieks. Principā mēs varam griezties pie viņiem pašlaik. Bet diemžēl viņiem arī iespējas ierobežotas palīdzēt un kaut ko darīt ar šiem cilvēkiem,” saka Mihails Ražukovs, slimnīcas Narkoloģijas nodaļas vadītājs.
Arī Daugavpils sociālajā un nakts patversmē nācies saskarties ar alkohola atkarību izraisītām sekām. Šobrīd te uzturas aptuveni 180 klienti: lielākā daļa no viņiem ir pirmspensijas vecumā un zaudējuši visu.
„Man nav ģimenes. Esmu no bērnunama. Arī savu bērnu man nav. Tā arī mētājos viena. Es sāku iedzert. Un pēc tam dzīvokli atņēma. Un pārcēla mani uz šejieni. – Kā tagad ir ar alkoholu? - Nu tā. Cīnos protams. Ir brīži, kad izdodas, ir brīži, kad nē. Gadās noraušanās,” stāsta Svetlana, kura sociālajā patversmē dzīvo deviņus gadus.
Daugavpils Sociālo lietu pārvaldes vadītājas vietnieks Raimonds Vilciņš:
„Ir jāapzinās, ka viena no galvenajām problēmām patiesībā ir alkohols. Šie cilvēki nav spējīgi konkurēt. Viņi ir zaudējuši prasmes, iemaņas. Nereti viņu izglītības līmenis ir ļoti zems. Un tam visam klāt nāk, kā jau minēju, šī alkohola atkarība. Un tā ir viena no vissāpīgākajām lietām.”
Lai lauztu stereotipus par patversmes iedzīvotājiem un no alkohola atkarīgiem cilvēkiem un veiksmīgi integrētu viņus sabiedrībā, jāpārņem arī ārvalstu pieredze, piemēram, sociālajā uzņēmējdarbībā - ir pārliecināts Vilciņš. Tas rosinātu cilvēkus pašiem pelnīt sev iztiku un rūpēties par sevi:
„Arī tīri fiziskā veidā mācīties sadzīvot ar šo savu tieksmi pēc atkarību izraisošām vielām. Bet no otras puses - ieraudzīt to, ka pat, ja es esmu šķietami bezcerīgā situācijā, es ar savām rokām protu kaut ko radīt.”
Šobrīd sociālā uzņēmējdarbība ir izaicinājums, jo pašvaldībām jāmeklē sadarbības partneri privātajā sektorā. Galvenais: nenolaist rokas – uzsver gan Daugavpils iedzīvotāji, gan arī sociālie darbinieki, jo ārstēšanās process un motivējošie kursi prasa gan laiku un sabiedrības atsaucību, gan arī pašu pacientu vēlmi mainīt savu dzīvi.
