Labrīt

Latvijas klusie varoņi - Eduards Alperovičs

Labrīt

Tīri fakti. Daiga Bitiniece par reģionālo presi un cīņu ar pašvaldību izdevumiem

KM aicina ļaut kultūras institūcijām pašām veikt ikdienas remontus bez saskaņošanas ar VNĪ

Iekavēto kultūras projektu virzībā jācer uz jaunu Valsts nekustamo īpašumu vadību

"Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) vadītāja amatu no pirmdienas atstājis Mārtiņš Tols, kas valsts akciju sabiedrību vadīja kopš 2014.gada vasaras. Ja viņš nebūtu atkāpies pats, visticamāk, padome viņu no amata būtu atbrīvojusi, jo VNĪ kapitāldaļu turētājas Finanšu ministrijas veiktā auditā bija konstatēti būtiski trūkumi „Valsts nekustamo īpašumu” darbā ar attīstības projektiem. Vai tajā vainojama neprasmīga vadība, vai arī notiekošais norāda uz lielākām problēmām „Valsts nekustamo īpašumu” darbības mehānismā?

Tabakas fabrika, Rakstniecības un mūzikas muzejs, Rīgas pils otrā kārta, topošās muzeju krātuves Pulka ielā – tie ir tikai daži no „Valsts nekustamo īpašumu” projektiem, kas pēdējā gada laikā iestrēguši vai pamatīgi iekavējušies.

Finanšu ministrijas nesen veiktā auditā lasāms, ka „Attīstības projektu plānošanas, īstenošanas un uzraudzības jomā ir konstatēti būtiski trūkumi”, virknei projektu tiek kavēti termiņi un pieaug izmaksas.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzīst – tas norāda uz sistemātiskām problēmām „Valsts nekustamo īpašumu” darbā. 

„Tas, protams, nav tikai valdes priekšsēdētāja atbildības jautājums," saka Reizniece-Ozola. "Visu darba organizāciju „Valsts nekustamajos īpašumos” nosaka kopējs valdes darbs un lēmumi. Loģiski, ka lielākā atbildība, kā jebkurā institūcijā, ir jāuzņemas valdes priekšsēdētājam, bet tas, ka sistemātiskas problēmas ir, ir fakts. To apliecina arī iekšējā audita ziņojums, ka nav izveidota stabila projektu uzraudzība, tiek mainīti cilvēki projekta īstenošanas laikā un ir grūti konstatēt kādu vienu atbildīgo, kas pārzina visu procesu un laikus novērstu riskus.”

Tāpēc pērnruden izveidotās „Valsts nekustamo īpašumu” padomes vadībā sākts darbs pie VNĪ stratēģijas un iekšējās organizatoriskās struktūras pārveides. „Valsts nekustamo īpašumu” valdes loceklis Andrejs Milzarājs, kura pilnvaras beigsies aprīlī, pieļauj atsevišķu VNĪ darbu nodošanu ārpakalpojumā.

„Mēs droši vien primāri skatīsimies uz apsaimniekošanas jomu, jo pašlaik mēs lielu daļu nodrošinām pašu spēkiem," paskaidroja Milzarājs. "Bet arī tas ir vērtējams, jo ne vienmēr visi apsaimniekošanas pakalpojumi ir lētāki, nododot tos ārpakalpojumos.”

Problēmās ar attīstības projektu budžetu un termiņiem Milzarājs akmeni met arī pašu pasūtītāju dārziņā, kuri sākumā līdz galam nezinot, ko grib.

„Otra lieta ir tāda – ja pārbūve notiek vēsturiskās ēkās, bieži vien šī sākotnējā izpēte nav bijusi pilnīga. Un ir jārēķinās, ka vēsturisko ēku rekonstrukcijā tā būs vienmēr – tikai, sākot izjaukt ēku ārā, mēs atrodam, kas tajā slēpjas iekšā," teica Milzarājs. "Tur var būt gan vēsturiskie artefakti, gan arheoloģija var veikt savas korekcijas. Bet mūsu primārais uzsvars šobrīd tiešām ir uz šo attīstības projektu pilnveidošanu un profesionālu vadību.”

Pārbūves termiņu kavēšanās šobrīd vislielākās galvassāpes rada Kultūras ministrijai.

Kavējas gan Rakstniecības un mūzikas muzeja, Okupācijas muzeja un Nacionālā vēstures muzeja atgriešanās savās mājās, gan Jaunā Rīgas teātra pārcelšanās.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzīst – projektu uzraudzībā līdz šim pārāk maz bijušas iesaistītas nozaru ministrijas, tai skaitā Kultūras ministrija.

„Tāpēc mēs pašlaik kopā ar VNĪ padomi esam paredzējuši tādu īstermiņa risinājumu, ka atsevišķiem Kultūras ministrijas projektiem būs uzraudzības padomes, kas regulāri satiksies un būs klāt arī Kultūras ministrija, kas dos gan savus novērojumus, gan kopīgi meklēs risinājumus, ja ir redzami kādi riski vai problēmas," pauda ministre.

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš gan norāda, ka tās nav vienīgās grūtības sadarbībā ar „Valsts nekustamajiem īpašumiem”, jo

pirms desmit gadiem veiktā centralizācija nozīmē, ka VNĪ ikdienā apsaimnieko visus nekustamos īpašumus, ko izmanto kultūras institūcijas. Tādu visā Latvijā ir apmēram 120.

"Tas, kas praksē klibo, ir tas, ka, lai kāda institūcija kaut ko savā īpašumā darītu, viss ir jāskaņo ar „Valsts nekustamajiem īpašumiem”, un tā birokrātiskā procedūra bieži vien ir gana ilga. (..) Viens no piemēriem, ko mēs paši ikdienā pieredzējām, bija divu Kultūras ministrijas zāļu remonts," sarežģījumus atklāja Voldiņš. "Vienu remontējām mēs paši, otru – „Valsts nekustamie īpašumi”. Mēs sākām to procedūru kārtot apmēram vienā laikā, un rezultātā tā zāle, ar ko nodarbojās „Valsts nekustamie īpašumi”, bija pabeigta pusotru gadu vēlāk nekā mūsējā.” 

Voldiņš kā labāko risinājumu redz ļaušanā kultūras institūcijām pašām veikt ikdienas darbus savās mājās, dodot iespēju „Valsts nekustamajiem īpašumiem” koncentrēt spēkus tikai lielajiem projektiem.

„Mēģinot darīt visu reizē, viņiem, es lēšu, tiešām pietrūkst kapacitātes zināt visu par visiem projektiem," uzsvēra Voldiņš. "Pretstatā mūsu sektoram, kur parasti vismaz pāris cilvēku konkrētajā ēkā ir strādājuši 30-40 gadu un zina šo ēku. Tās ir zināšanas, kuras palētina un paātrina jebkādus darbus, kas ar to ir saistīti.”

„Valsts nekustamajiem īpašumiem” līdz vasarai jāizstrādā jauna darbības stratēģija nākamajiem pieciem gadiem. Uz jauno VNĪ valdi drīzumā tiks sludināts atklāts konkurss.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti