Šobrīd notiek izpēte par to, kur būtu finansiāli ekonomiskāk un videi nekaitīgāk projektu īstenot. Un iedzīvotāji, izskatot dažādos variantus, ir neapmierināti, jo ceļš šķērsos viņu īpašumus, cilvēki uztraucas par trokšņiem, ko radīs kravas automašīnas, un nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.
Iedzīvotāji Rēzeknes novada Griškānu pagasta Sprūževas ciemā ieradušies uz kārtējo sabiedrisko apspriešanu par iespējamā Rēzeknes dienvidu apvedceļa būvniecību. Par šā brīža ceļa izpētes attīstības stadiju stāsta a/s “Ceļuprojekts” būvinženieris Armands Auseklis:
“Pagaidām notiek aktīva iedzīvotāju viedokļu saņemšana, mēs izpētām iespējas. Rēzeknes apkaimē ir tāda īpatnība, ka ir ļoti liels vietējo, pagastu ceļu īpatsvars, ap valsts ceļiem savukārt ir viss cieši apbūvēts, ir ļoti grūti kaut kur izspraukties.”
Šobrīd tiek izskatītas divas trases ar iespējamiem vairākiem variantiem, pa kuriem ceļa posmi varētu tikt novirzīti. Viens variants ir tuvāk Rēzeknes pilsētai, otrs vairāk ietekmē Sprūževas ciema iedzīvotājus, kuri iebilst, ka pāri viņu zemei tiks izbūvēts ceļš, pa kuru diendienā pārvietosies kravas automašīnas, radot troksni un nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.
Griškānu pagasta pārvalde izstrādāja savu - trešo variantu, kas mazāk skar privāto zemju īpašumus, tomēr šis variants netiek izskatīts, jo ir trīs kilometrus garāks un nav ekonomiski izdevīgs.
“Tagad šī attieksme, ka tas ir ekonomiski izdevīgi vai ne - fūrēm apbraukt apkārt pilsētai, ne Ņujorkai, ne Maskavai, lai saekonomētu piecus litrus soļarkas’ un brauktu garām manai mājai,” pikts ir kāds iedzīvotājs.
Sprūževas ciema iedzīvotāji ir par to variantu, kas tuvāk pilsētai, tomēr arī tam ir šķēršļi.
“Mēs esam saņēmuši no Greiškānu sādžas iedzīvotājiem iesniegumu, ka viņi vēlas izveidot Greiškānu ciemu, mēs kā pašvaldība esam pret šo sarkano variantu, kas iziet Greiškānu sādžā. Pašlaik sādžā dzīvo 182 iedzīvotāji un reģistrētas 50 viensētas,” norāda Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas speciāliste Brigita Arbidāne.
Iedzīvotāji piedāvā skatīt papildu variantu, kas apietu topošo Greiškānu ciemu. Jaunbūvējamā autoceļa posma garums atkarībā no alternatīvas ir 10-15 km pa Rēzeknes novada Griškānu pagastu, krustojumā ar Daugavpils šoseju skarot Ozolaines pagastu. Plānotais Rēzeknes pilsētas dienvidu apvedceļš šobrīd ir vien ieceres stadijā - “Latvijas Valsts ceļi” veic izpēti, lai saprastu, kur būtu finansiāli ekonomiskāk un videi nekaitīgāk projektu īstenot. Vērtējot ietekmi uz vidi, šobrīd secināts, ka videi draudzīgāks būtu variants, kurš vairāk apmierina Sprūževas ciema iedzīvotājus, tuvāk Rēzeknes pilsētai.
“Mazāka ietekme uz vidi otrajam jeb alternatīvajam variantam, bet tā atšķirība nav izšķiroša, iespējams ir īstenot abus, šeit visu izšķirs ietekme uz īpašumiem. Kā redzat, cilvēki nāk runāt par saviem īpašumiem. Abos variantos ir pāri par 100 īpašumu, atšķirības ir nelielas,” norāda Valdis Felsbergs, SIA “Enviroprojekts” valdes loceklis.
Iedzīvotāji līdz 31.jūlijam var iesniegt savus priekšlikumus saistībā ar plānotā Rēzeknes dienvidu apvedceļa būvniecību. Līdz šā gada rudenim projekta izpētes komandai ir jāizvērtē, kurš variants būtu labāk īstenojams.
“Mums jābeidz viss darbs nākamā gada janvārī, kaut kad oktobrī varētu būt gatava ziņojuma gala versija, tad paziņojums, kur ar viņu var iepazīties; bet, ja būs jāizstrādā vēl kaut kādas modifikācijas, tad mums būs jārunā ar “Latvijas Valsts ceļiem” par termiņa pagarinājumu, pagaidām mēs draudam neiekļauties termiņos,” klāsta Felsbergs.
Ja nekādi neizdosies ar zemes īpašniekiem un pašvaldību vienoties par vienu no piedāvātā apvedceļa variantiem, lēmumu pieņems Ministru kabinets. Jāpiebilst, ka jautājums par to vai Rēzeknes dienvidu apvedceļš patiešām tiks izbūvēts, visticamāk, tiks skatīts vien pēc 2035.gada. Šobrīd tiek izstrādāts vien iespējamā jaunā apvedceļa projekta variants.
