No dažāda veida kibernoziegumiem Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc identitātes zādzība un nejauša saskaršanās ar bērnu pornogrāfiju, liecina jūlijā publicētais "Eirobarometra" pētījums.
Šādi kibernoziegumi ļoti satrauc vai diezgan satrauc 68% aptaujāto.
Krāpniecība tiešsaistē, piemēram, iegādāto preču nepiegādāšana, viltošana vai neatbilstība aprakstam, satrauc 64% aptaujāto, nespēja piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem kiberuzbrukuma dēļ lielākā vai mazākā mērā satrauc 60% respondentu, krāpnieciskos nolūkos izsūtītu e-pastu saņemšana - 57%, bet rasu naidu vai reliģisku ekstrēmismu sludinošu materiālu nejauša atklāšana - 46%.
Arī vidēji Eiropas Savienībā (ES) iedzīvotājus visvairāk satrauc identitātes zādzība - tā atzinis 61% aptaujāto. 51% respondentu satrauc saskaršanās ar bērnu pornogrāfiju, bet tālāk seko krāpniecība tiešsaistē ar 49% un krāpniecisku e-pastu saņemšana ar 48%.
Kopumā Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši vairāk noraizējušies par dažāda veida kiberapdraudējumiem nekā vidēji ES iedzīvotāji.
Kā liecina pētījums, Latvijas iedzīvotāju vidū ir augstākais satraukuma līmenis ES par iespējamiem šķēršļiem piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem kiberuzbrukuma gadījumā. Savukārt vismazāk ES par dažādiem kibernoziegumiem uztraucas Zviedrijas iedzīvotāji.
Vaicāti par piedzīvotajiem kiberbnoziegumiem, ES iedzīvotāji visbiežāk minējuši krāpnieciskos nolūkos sūtītu e-pastu saņemšanu, kas ir mēģinājums izkrāpt naudu vai personas datus. Ar to bieži vai ik pa laikam saskaras 38% aptaujāto. Vēl 15% nācies saskarties ar materiāliem, kas sludina rasu naidu vai reliģisku ekstrēmismu, 13% radušās problēmas piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem kibernoziegumu dēļ, bet 12% piedzīvojuši krāpniecību tiešsaistē. Vēl 8% saskārušies ar identitātes zādzību.
Arī Latvijā visbiežāk minētais kibernoziegums, ar ko nācies saskarties, ir krāpniecisko e-pasta sūtījumu saņemšana, to minējuši 29%. Vēl 14% saskārušies ar rasu naidu vai reliģisku ekstrēmismu sludinošu materiālu, 8% - krāpniecību tiešsaistē, 6% nav varējuši piekļūt pakalpojumiem, bet 5% saskārušies ar identitātes zādzību.
Saskaņā ar pētījumu tikai 7% ES iedzīvotāju uzskata sevi par labi informētiem kibernoziegumu risku jautājumā, bet 31% ir diezgan labi informēti. 34% vērtē, ka nav pārāk labi informēti par šiem jautājumiem, bet 25% esot slikti informēti.
Latvijā kopumā par labi informētiem sevi uzskata 33%, vēl 42% domā, ka nav pārāk labi informēti, bet 23% uzskata, ka ir slikti informēti par riskiem.
Kā teikts pētījumā, tiek lēsts, ka visā pasaulē katru dienu kibernoziegumos cieš vairāk nekā miljons cilvēku.
Kopumā savās dzīvesvietās aptaujāti 26 593 respondenti , Latvijā - 1003. Aptauja veikta šogad martā.
