Svarīgi izvērtēt, kāpēc publicēt savu telefona numuru vai citus datus. To uzsver informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina:
„Protams, ka līdz ar viedtālruņiem ir daudz plašākas iespējas izmantot šos datus krāpniecībai. Ja agrāk to [telefona numuru] varēja izmantot tikai balsij, lai jums varbūt piedāvātu kādus produktus, ko jūs nevēlaties vai kādus citus pakalpojumus, šobrīd ir iespējams šo numuru izmantot jau datu pārraidei.”
Var sūtīt īsziņas vai vēstules kādā no saziņas programmām, piemēram, "Whatsapp".
„Līdz ar to ir iespēja vai nu mēģināt inficēt jūsu viedtālruni, vai izkrāpt vēl papildu datus, vai varbūt, jums nezinot, pierakstīt jūs uz kādiem maksas pakalpojumiem. Tā ka, protams, ka krāpniekiem iespēju loks ir kļuvis daudz, daudz plašāks, un tas ir arī jāapzinās, publicējot savu telefona numuru,” skaidroja Kaškina.
Bērni lielākoties zina, ka publicēt tālruņa numuru un adresi nedrīkst, norādīja Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
„Bet, protams, tāpat šad un tad ir kaut kādas spēlītes, kur vilina telefona numuru, lai nosūtītu kodu, lai nosūtītu kādus bonusus vai, piemēram, šo spēlīti aktivizētu. Ir dažādi paņēmieni, kā krāpnieki mēdz izvilināt šos telefona numurus, lai pēc tam var sūtīt īsziņas par dažādiem maksas pakalpojumiem,” skaidroja Katkovska.
Drošāka interneta centram regulāri zvana cilvēki, kas saskārušies ar problēmām. Arī "Cert.lv" vadītāja Kaškina stāstīja, ka iedzīvotāji vēršas pie viņiem pēc palīdzības.
„Ir gadījumi, kad cilvēki ir iekārdināti piedalīties viltus loterijās, kur patiesais iznākums ir, ka viņu telefona numurs tiek pierakstīts uz maksas pakalpojumu, piemēram, 10 eiro mēnesī vai 30 eiro mēnesī, un no šī pakalpojuma ir ļoti grūti atteikties,” stāstīja Kaškina.
Daļa Latvijas Radio uzrunāto iedzīvotāju ir saskārušies ar negribētiem zvaniem.
„Es dažkārt vienkārši bloķēju svešus numurus un viss. Lai netraucē. Tomēr, ja ieraksti savu numuru un citus datus, tie taču paliek internetā,” Latvijas Radio sacīja Olga.
Divām citām jaunietēm tā nav gadījies.
„Man nav tā gadījies. Es tieši vakar sēdēju „ss.lv” un iedomājos par to, cik viegli pieejami tur tie numuri ir. Es piezvanīju vienam numuram, bet citām vajadzībām,” sacīja viena meitene.
„Man mesendžeris visu laiku prasa pievienot numuru, un man tas riebjas, un es visu laiku atsaku. Man šķiet, ka „Facebook” jau tāpat, protams, ir mans numurs. Bet es nekad neesmu saskārusies ar to, ka zvana. Zinu, ka bija bums nesen ar kaut kādiem interesantiem numuriem, bet es neesmu saskārusies,” piebilda otra.
„Acīmredzot, ja es kaut kur reģistrējos, tad man ir svarīgi saņemt jaunumus no tās vietas. Bet ir nepareizi, man šķiet, ja tas numurs tiek nopludināts citām datubāzēm, kurām es nevēlos tikt piesaistīts. Kaut vai tas caur kaut kādiem "cookies" internetā - es ieeju mājaslapā, un man pēc tam visu laiku rādās reklāmas no tās vietas. Tas tāds nepareizs princips,” uzskata Raivis.
Drošāka interneta centrā novēro, ka cilvēki interneta vidē nav pārāk piesardzīgi.
„Viens ir, protams, ka mēs varbūt esam piesardzīgi, mājas adresi neliekam, fotogrāfijas, iespējams, neliekam ļoti privātas. Tālruņa numuru cenšamies nepubliskot. Tai pašā laikā ļoti aktīvi, piemēram, spiežam uz dažādiem [piedāvājumiem] īpaši lēti kaut ko iegādāties. Dažādu zīmolu apģērbs, piemēram, 10 reizes lētāk nekā veikalā ir pieejams vai, piemēram, šie testi – izpildi testu, pārbaudi, kā tu izskaties, kāds tu izskatīsies pēc 10 gadiem,” skaidroja Drošāka interneta centra vadītāja Katkovska.
Derot iegaumēt testu un citu piedāvājumu darbības principu. Galvenokārt tie apkopo cilvēkus, kas no sava profila vairākkārt spieduši uz apšaubāmām reklāmām vai aizpildījuši testus. Vēlāk tieši šos cilvēkus iekļauj izlasē un speciāli mērķē dažādas reklāmas, lai no viņiem izvilinātu naudu.
„Būtībā šī ir cilvēku kategorija, no kuriem varētu būt vienkāršāk izvilināt naudu, kurus varētu būt vienkāršāk apkrāpt, piemēram, uztaisot vienkārši fiktīvu interneta veikalu, piedāvājot it kā dažādu zīmolu apģērbus vai apavus par ļoti zemu cenu. Un, iespējams, ka šie cilvēki uzķersies un nopirks, nepārbaudot informāciju, vai tāds veikals vispār eksistē. Iespējams, ka būs no viņiem vienkāršāk naudu izvilināt, apkrāpt,” pieļāva Katkovska.
"Cert.lv" informēja, ka dažādas krāpnieciskas kampaņas turpinās arī vasarā. Cilvēki aizvien saņem dažādus viltus piedāvājumus, notiek pikšķerēšanas kampaņas un mēģinājumi iegūt internetbanku datus. Tādēļ eksperti aicina būt piesardzīgiem daloties, tostarp ar savu telefona numuru. Eksperti norāda: tāpat kā uz ielas cilvēki nestaigā ar atvērtu somu, lai viņiem neizvilktu maku, arī interneta vidē jābūt pastāvīgi piesardzīgiem.
