Tikšanās ar vairākiem Āgenskalna iedzīvotājiem notiek pašā apkaimes centrā – pretī pašlaik slēgtajam Āgenskalna tirgum. Tur salīdzinoši nesen atvērts tirdzniecības centrs «Mellene», kas tapis, pārbūvējot iepriekšējo bankas filiāles mājvietu un apbūvējot vienu no skvēriem. Kopā ar Inesi Rozi, Jāni Balodi, Edgaru Purvišķi un Oto Ozolu gar tirgotavu paejot mazliet uz priekšu pa Zeļļu ielu, paveras skats uz pusotru tūkstoti kvadrātmetru plašo skvēru. Tas izvietojies kvartālā starp Zeļļu ielu, Mazo Nometņu ielu un Eduarda Smiļģa ielu.
Apmēram 15 gadu garumā šajā skvērā Rīgas dome bija ļāvusi darboties zupas virtuvei. Laika gaitā tas sāka neapmierināt tuvējos kaimiņus, jo simtiem grūtdieņu ar ne visiem paciešamiem paradumiem tur gāja ne tikai ieturēt maltīti, bet pavadīt daudz ilgāku laiku. Inese Roze vērsās domē ar lūgumu zupas virtuvi pārcelt citviet.
"Problēma bija, ka šie cilvēki te turpināja uzkavēties, apmierināt dabiskās un nedabiskās vajadzības, gulēt. Gadiem šo problēma netika risināta. Bet šeit tepat ir skola, (..) te bērnus vajadzēja vest pie rokas (..)," Inese min nepatīkamus faktus.
Lai gan protestēja jau desmit gadu, zupas virtuvi aizvāca pēc tam, kad Inese Roze ar domubiedriem pirms diviem gadiem pieprasīja skvērā ieviest kārtību. Otra prasība bija kvartālu sakārtot – attīstīt kā zaļo zonu, kur iedzīvotājiem atpūsties.
Gadu runāja ar Pārdaugavas izpilddirekciju, Labklājības departamentu, arī «Rīgas parkiem un dārziem», kas skvēru atteikušies pieņemt savā aprūpē. Pašvaldība izpildīja tikai daļu prasītā – pārvietoja zupas virtuvi. Bet mutiski solītā vietā kvartālu no apbūves un skvēru zemes pārveidot par rekreācijas vajadzībām izmantojamu dome izlēmusi zemi atsavināt. Āgenskalnieši ir nemierā. Skvēram pretī dzīvojošais Jānis Balodis uzskata – Āgenskalna unikalitāte varētu būt koka apbūve un zaļās zonas:
"Ja pilsētas dome pati sev šauj kājā, iznīcinot šo skvēru, manuprāt, tas ir pilnīgi nepareizi. Es domāju, Rīgas domei nesaimnieciskuma dēļ trūkst budžetā finanšu un tad ķeras pie šādiem, varētu teikt - sīkumiem, lai to budžetu aizlāpītu. Manuprāt, nekādu lielo naudu no skvēra uz kopējā fona ieņemt nevarētu, bet kaut kādā veidā cenšas lietas kārtot."
Lēmums par skvēra pārdošanu izsolē Rīgas domē tika virzīts ļoti strauji. Īpašuma komitejā tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs no «Gods kalpot Rīgai» aizsvilās pēc tam, kad biedrības «Pilsēta cilvēkiem» pārstāvis Oto Ozols uzstājīgi izprašņāja gan par zaļās teritorijas likvidāciju, gan koka paviljona nojaukšanu Āgenskalna tirgū.
Ņemot vērā sociālajos tīklos pēkšņi aizdegušos āgenskalniešus, «Vienotības» deputāte Inese Andersone domes sēdē aicināja lemšanu atlikt, lai vispirms kārtīgi izdomātu, vai izsolīšana ir labākais risinājums. Domes vairākums viņā neieklausījās.
"(..) Iedzīvotājos negribēja ieklausīties, tad mūsu aicinājums bija - nesasteidzam. Taču gājām [dome] kā buldozeri uz priekšu, sakot: nē, mēs viņu atsavināsim privātajam... nezin kam, dabūsim budžetā ... nezin ko. Ko mēs iegūsim? Bet tas parāda mūsu pieeju - kā mēs runājam ar iedzīvotājiem, kā viņus uzklausām. Man ir skumji klausīties, kad iedzīvotājus sauc par pajoliņiem, par marionetēm," atzīst Andersone.
Pašvaldības ierēdņu domniekiem apgalvotais, ka no iedzīvotājiem nav saņemti nekādi ierosinājumi, kā šo teritoriju attīstīt, ir nokaitinājis Āgenskalnu.
"Mēs bijām uz komitejas sēdi. Viņi pirms tam ir saņēmuši vēstuli. Gada griezumā tika iesaistīta gan pašvaldība, gan visi iespējamie departamenti. Nav tā, ka par mums varēja nezināt. Un par apbūvi mēs uzzinājām no "Facebook" lapas ''Labi dzīvot Āgenskalnā'', kur šī opozīcijas deputāte bija ielikusi vēstījumu. Šis bija ļoti spēcīgs motivators, lai rastos apkaimes biedrība, par to pašlaik tiek domāts," saka Inese Roze.
Pēdējo gadu laikā, pateicoties augošajai pilsoniskajai aktivitātei, Rīgā ir izveidojušās virkne apkaimju biedrību. Šā gada sākumā 15 biedrības vienojās par kopīgas alianses veidošanu. Tās mērķis ir ar laiku pretendēt uz pašvaldības konsultatīvā partnera lomu, kura viedoklī ieklausās gan Rīgas vadība, gan pašvaldības ierēdņi. Biedrības uzskata, ka tādā veidā beidzot Rīgā tiktu izveidota atgriezeniskā saite ar iedzīvotājiem, jo tieši apkaimju biedrības vislabāk pārzina konkrēto vietu vajadzības.
