Panorāma

Panorāma

Panorāma

LTV aicina izzināt bišu dzīvi tiešraidē

Iedzīvotāju skaits joprojām sarūk

Iedzīvotāju skaita sarukšanu cer bremzēt ar valsts lielāku konkurētspēju

Tā kā Latvijas iedzīvotāju skaita sarukuma būtiskākais iemesls ir liels aizbraucēju skaits, turklāt darbspējīgā vecumā, ekonomikas ministrs pārliecināts, ka šī problēma jārisina ar valsts konkurētspējas celšanu.

Gada laikā Latvija simboliski zaudējusi vēl vienu kārtīgu mazpilsētu - iedzīvotāju skaits pērn sarucis par 18,8 tūkstošiem, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) informācija. Mirstība joprojām pārsniedz dzimstību, taču galvenais iemesls aizvien ir liels aizbraucēju skaits. To uzrunātie novadu iedzīvotāji norādījuši arī LTV projektā “Tautas panorāma”.

“No emigrācijas lielākā daļa ir tieši vecuma grupā 25-49 gadi. Tie ir darbspējīgie cilvēki, kas visvairāk brauc prom no valsts. Bet arī atgriežas. Priecē tas, ka atgriežas tie vecāki, kuru bērni sāk iet skolā. Ir nolēmuši, ka ies Latvijā skolā, un tā ir pozitīva tendence,” norāda CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane.

Pērn piedzimis arī vairāk bērnu, taču arvien par maz, lai kompensētu kaut vai tikai mirušo daudzumu. “Es varbūt lielāku akcentu liktu uz atbalstu jaunajām ģimenēm. Ja jaunajām ģimenēm būs iespēja īrēt par normālu cenu dzīvokļus, ja būs iespēja šo ģimeni uzturēt, es domāju, ka tas varētu glābt demogrāfisko situāciju Latvijā,” saka Behmane.

Ekonomikas ministrija šopavasar informatīvajā ziņojumā valdībai atzina, ka reemigrācijas plāns lielā mērā nav nesis gaidītos rezultātus. Redzot, ka aizbraukšanas process turpinās, kāda rīcība no valsts puses sekos tālāk?

“Latvijai vienkārši jābūt konkurētspējīgai. Un tam piedāvājumam jābūt gan ekonomikā konkurētspējīgam, gan arī sociālajā blokā. Valstis konkurē ne tikai ar ekonomisko izaugsmi, bet arī ar sociālo bloku,” saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").

Ministrs tieši valsts ieguldījumu demogrāfijas veicināšanā min kā pozitīvo piemēru – vecāki jūtas drošāk, tādēļ dzimst vairāk bērnu. Tas pats jāpanāk arī attiecībā uz veselības aprūpi un sociālo atbalstu. Valdība arī esot darījusi daudz, lai piepildītos plāns nākamo trīs gadu laikā panākt 4-5% ekonomisko izaugsmi. Un tas atsauktos arī uz iedzīvotāju makiem.

“Tātad darba algas pieaugumu mēs rēķinām, ka 2019.gadā mums vajadzētu sasniegt ārkārtīgi svarīgo 1000 eiro līmeni, kas jau ir būtisks vismaz tuvākajā reģionā. Mēs jau sākam konkurēt ar Skandināvijas valstīm. Protams, ja mēs skatāmies uz anglosakšu zemēm, tad tur tas cipars ir augstāks, un jāskatās, cik ātrā tempā mēs varam sasniegt šos rādītājus,” norāda Ašeradens.

Tajā pašā laikā arī produktivitātei jāaug līdzi algām, citādi ekonomika ātri atkal nobremzēsies. Šeit Ekonomikas ministrija redz savu galveno atbildību – ieguldījumu inovācijās un uzņēmējdarbības atbalstā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti