Pensionārs Nikolajs Kukne kādā no galvaspilsētas mežniecībām cirsmu atliekas sācis vākt tikai šomēnes. Lai gan viņam dzīvesvietā esot gāzes apkure, mājās saglabājušās krāsnis, kuras tagad kurināt esot izdevīgi.
"Pensija man diemžēl ir tāda, ka nepietiek komunālajiem maksājumiem. Es gan pieteicos mājokļa pabalstam, bet mums ar vienu roku dod, ar otru – diemžēl ņem nost. Bet jādzīvo ir. Pa ceļam iebraucu mežā, un savākšu sev atkal kurināmo. Tas ir mans glābiņš," stāsta pensionārs.
Mežzinis Modris Martinovs no uzņēmuma "Rīgas meži" atzīst: "Mežā var sastapt dažādas cirsmu atliekas. Pamatā tie ir priežu zari, bet ir sastopami arī dažādi krūmu zari. Pa retam var manīt arī kādu apsi. Piemēram, šeit tā izskatās kādu 1,5 metru gara un resnumā aptuveni 10 centimetri. (..) Šeit bija zaru krautuves vieta, kur tika pievesti zari no apkārtnes, aizvesti, sašķeldoti. Visu, kas ir palicis šeit, šo visu var vākt projām."
Rīgā, Juglas mežā, iedzīvotāji var vākt koku un krūmāju atliekas aptuveni 120 hektāru lielā platībā. Galvenais ir jābūt atļaujai un jāievēro arī noteikumi – drīkst ņemt visa veida cirsmu atliekas, kas ir līdz 20 centimetriem diametrā.
Ja ir resnāks, tad garumā auga daļa drīkst būt ne vairāk kā metru, skaidro mežzinis, norādot, ka īsināt garos stumbrus vai zarus ir aizliegts.
"Ekoloģiskie koki tiek atstāti bioloģiskajai daudzveidībai kā mājvieta dažādām kukaiņu sugām, arī putniem tā ir barības bāze," stāsta Martinovs. Vaicāts, kāpēc vispār ir nepieciešama tā atļauja, ja jau ir bez maksas, viņš saka: "Tāpēc, lai iedzīvotāji šos lielos, sausos kokus neizvāktu. "Rīgas mežiem" ir saistoši šie [starptautiskie] sertifikāti, kuri mums nosaka par pienākumu atstāt konkrētu sausās, kaltušās, kritušās koksnes apjomu uz hektāru."
Kāpjot energoresursu izmaksām, pieprasījums pēc bezmaksas kurināmā ir teju divreiz lielāks nekā pērn, kopumā reģistrējot vairāk nekā simt iesniegumu. Tā ziņo "Rīgas meži" par visām piecām uzņēmuma mežniecībām, no kurām četras atrodas ārpus galvaspilsētas. Rīgas mežniecībā cirsmu atlieku tagad visvairāk ir Juglas mežā, kur gada laikā interesentu skaits pieaudzis, iespējams, pat vairākas reizes, norāda Martinovs.
"Iedzīvotāji zvana. Es viņiem izstāstu to procedūru. Tad jau gaidu no viņiem to iesniegumu. Juglas meža izstrādes laikā zvanījuši jau kādi 30 cilvēki, [bet] tikai pieci uzrakstījuši iesniegumus. Nedēļas laikā es cenšos saskaņot," stāsta mežzinis.
"Rīgas meži" atļauju vākt cirsmu atliekas dod uz 30 dienām kādas mežniecības konkrētajā teritorijā. Nepieciešamības gadījumā ir atkārtoti jāpiesakās, norāda Martinovs, piebilstot, ka mēneša laikā var vākt neierobežoti daudz reižu.
Pieprasījums dubultojies arī valsts mežos, kur līdz gada beigām, visdrīzāk, būs saņemti jau 5000 pieteikumu. Valsts AS "Latvijas Valsts meži" pārstāvis Guntis Ščepaniks prognozē, ka kurināmā pietiks visiem interesentiem.
"Ikgadēja pieredze rāda, ka tomēr visi cenšas jau pavasarī sākt interesēties un nodrošināt, jo malkai ir jāizžūst līdz apkures sezonai. Nav tā, ka ir aukstums un tad ir pieprasījuma pieaugums. Tā arī negaidām," saka Ščepaniks.
Lai gan par atļauju un pašu kurināmo maksāt nevajag, mežsargi tik un tā atrod cilvēkus, kuri darbojas nelegāli. Par tādu rīcību var būt piemērots sods.
