TV programmas un tīmekļa vietnes, kas apdraud valsts drošību, NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete raksturoja šādi: "Tie ir ieroči informatīvā kara laikā, kuru mērķis ir uzšķērst Latvijas demokrātiju un ļaut tai noasiņot." Tāpēc NEPLP ar to cīnās. Visa gada laikā kopumā ierobežoja darbību 132 TV programmām, no kurām 112 programmas slēdza saistībā ar valsts drošību apdraudoša satura izplatīšanu.
Druviete norādīja: "Ja programma ir ierobežota par satura pārkāpumiem, kā piemēram, mums ir septiņas programmas – tad šeit ierobežošanas laiks bija 1–5 gadi. Bet, ja programma ir ierobežota saistībā ar uzliktajām sankcijām, tad tās programmas Latvijā ir ierobežotas tik ilgi, kamēr šīs sankcijas netiek atceltas. Treškārt, ja programma ir ierobežota saistībā ar to, ka jurisdikcijas valsts jeb valsts, kur šī programma tiek veidota, grauj citas valsts teritoriālo integritāti, kā piemēram, Krievija šobrīd, tad šīs programmas nevar atgriezties Latvijā tik ilgi, kamēr Ukraina atkal nav vienota valsts un Krima un citas okupētās teritorijas netiek atdotas atpakaļ Ukrainai."
Savukārt septembrī Saeima noteica, ka, ja programmas darbība ir pārtraukta, tā apraidē var atgriezties tikai pēc pieciem gadiem.
Tāpat NEPLP ir slēgusi 122 tīmekļa vietnes, un sagaidāmi jauni lēmumi. Mājaslapām bloķē domēna vārdus un slēdz arī spoguļlapas. Padome uzskata, ka darbs ir efektīvs.
Kopš Ukrainas kara sākuma Valsts policija pastiprināti pievērsusi uzmanību nelegālā satura lietotāju uzraudzībai. Šogad līdz septembrim policija uzsākusi 28 administratīvā pārkāpuma lietas par nelegālu sistēmu izmantošanu. Savukārt kriminālprocesa ietvaros izņēma 292 nelegālas sistēmas. Uzsākti pieci kriminālprocesi, skaidroja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Vitālijs Polovinskis.
"Šobrīd Valsts policija drīkst administratīvi sodīt lietotājus, kas izmanto iekārtas, pārsvarā atvestas no Krievijas, un kas skatās televīzijas kanālus no aizliegtā saraksta. Protams, ka mēs cenšamies ar to cīnīties. Mans viedoklis, ka veiksmīgi. Šobrīd tas [nelegālu sistēmu izmantošana] nenotiek tik vienkārši, tik atklāti, kā bija pirms pieciem gadiem," sacīja Polovinskis.
Policija īpašus kontroles reidus nerīko. Novērots, ka pārsvarā šādus pakalpojumus izmanto privātmāju iedzīvotāji, un tas notiek visas valsts teritorijā.
Arī aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju interese par nelegālu saturu mazinās. NEPLP sadarbībā ar "Latvijas Faktiem" šovasar veica pētījumu par mediju lietošanas paradumiem un arī izmaiņām pēc programmu slēgšanas.
Par secināto pastāstīja NEPLP pārstāve Druviete: "Kopumā tikai 8% no visiem iedzīvotājiem, kas ir iepriekš lietojuši šīs programmas, un 14% no mazākumtautību iedzīvotājiem ir centušies meklēt veidus, kā turpināt izmantot šos bloķētos Krievijas medijus, tajā skaitā izmantojot gan "VPN", gan "YouTube", gan satelīta un interneta televīzijas pakalpojumus. Pirms gada veiktais pētījums liecināja, ka Latvijā vispār pastāv zināma tendence, ka iedzīvotāji lieto nelegāli digitālo saturu. Toreiz pētījuma rezultāti liecināja, ka katrs piektais jeb 20% lieto nelegāli tādu vai citādu saturu."
Šobrīd tiek izstrādāti likuma grozījumi, kas plāno paplašināt tiesības NEPLP uzraudzīt nelegālo saturu – filmas, seriālus, digitālās grāmatas un citus resursus.
