Anketa ikvienam ļaus pārliecināties, vai ir ticis izdarīts viss, lai māja būtu droša un kalpotu ilgi. Valsts kontroles ieskatā, šādi jautājumi kļūst īpaši aktuāli pirms apkures sezonas sākuma un laikā, kad tiek noteiktas jaunas apsaimniekošanas maksas.
"Iedzīvotāji, izpilot šo anketu, varēs saprast, ko dara vai nedara viņu apsaimniekotāji... Vai izdarīt tos darbus, kas nav izdarīti," sacīja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
Valsts kontrole pēc revīzijām pašvaldībās parasti sagatavo pašnovērtējuma anketas, ar kuru palīdzību arī citas pašvaldības var rast atbildes uz jautājumiem: vai pie mums šī revidētā joma ir sakārtota, un, ja nav, tad kas būtu darāms lietas labā.
Paplašinot pašnovērtējuma iespējas, Valsts kontrole ir ņēmusi vērā pirms gada veiktās ēku drošuma revīzijas rezultātus un izveidojusi pašnovērtējuma anketu, ar kuras palīdzību dzīvokļu īpašnieki varēs pārbaudīt savu apsaimniekotāju darba kvalitāti, izmaksas un to pamatotību.
Tas ir instruments, kas ļaus pārliecināties, vai ir ticis izdarīts viss, lai māja būtu droša un kalpotu ilgi.
Valsts kontroles ieskatā, šie jautājumi kļūst īpaši aktuāli pirms apkures sezonas sākuma un laikā, kad tiek noteiktas jaunas apsaimniekošanas maksas.
Šī gada sākumā Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu “Ēku drošums: vai darām pietiekami”, kurā tika vērtēts, kā pašvaldību dibinātie ēku apsaimniekotāji apseko daudzdzīvokļu ēku stāvokli, plāno darbus, aprēķina ēku uzturēšanai vajadzīgos līdzekļus un veic nepieciešamos remontdarbus.
Revīzijā atklājās, ka vairāk nekā 50% māju to dzīvokļu īpašnieki nemaz nevar uzzināt par savas ēkas stāvokli, jo ikgadējās ēku pārbaudes netiek veiktas. Turklāt apsaimniekotāji grēko ar ēku uzturēšanas darbu plānu un remontdarbu tāmju gatavošanu, un kopumā apsaimniekotāju vestās māju lietas ir nepilnīgas.
“Valsts kontroles darbības stratēģijā ir noteikts mērķis kļūt par sabiedrības atzītu tās interešu pārstāvi. Šajā gadījumā vēlamies nākt talkā iedzīvotājiem noskaidrot šķietami vienkāršas, bet sadzīvei ļoti nozīmīgas lietas, par kurām namu apsaimniekotāji nereti klusē. Ikviena
Valsts kontroles revīzija tiek veikta, lai valsts kļūtu sakārtotāka un lai valsts vara kalpotu cilvēkam, nevis otrādi,” pauda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Paplašinot komunikāciju ar sabiedrību, Valsts kontrole ir uzsākusi jaunu tradīciju – klātienes tikšanās ar iedzīvotājiem pēc revīzijām pašvaldībās, lai pārrunātu revīzijas rezultātus un atbildētu uz jautājumiem. Šādas tikšanās jau organizētas Garkalnes un Talsu novados.
