Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 10 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju – t.i., 29% iedzīvotāju 2018. gadu Latvijai cerēja kā labāku par iepriekšējo, bet tikai 10% to paredzēja sliktāku, kas ir mazāk, nekā šī gada nogalē iegūtie 19% negatīvo vērtējumu.
Kopumā 2018. gada gada nogalē tika iegūti pēdējā desmitgadē pozitīvākie aizvadītā gada vērtējumi.
Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009. gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009. gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.
Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003. gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2003. gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% – ka sliktāks. Tāpat ļoti pozitīvu vērtējumu saņēma 2006. gads, kad 34% uzskatīja, ka tas ir bijis labāks, bet 17% – ka sliktāks par iepriekšējo gadu.
Savukārt iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds Latvijai varētu būt nākamais gads, liecina par jūtamu optimisma sarukumu, salīdzinot ar atbildēm, kādas par tuvāko nākotni tika sniegtas pagājušā gada nogalē.
Prognozējot, vai Latvijai 2020. gads Latvijai būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis gads, kopumā 25% iedzīvotāju paredz, ka tas būs labāks, tikai 14% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 49% domā, ka tas būs tāds pats kā 2019. gads.
Salīdzinājumam: pagājušā gada nogalē kopumā 30% iedzīvotāju prognozēja, ka 2019. gads Latvijai būs labāks, 8% domāja, ka sliktāks, bet 48% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā tobrīd aizejošais – 2017. gads.
Vēsturiski vispesimistiskākās nākamā gada prognozes savai valstij Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008. gada nogalē, kad tikai 11% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 52% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009. gada nogale, kad 12% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 43% paredzēja, ka tas būs sliktāks.
Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji nākotnē ir raudzījušies pagājušās desmitgades pirmajā pusē, kad 2002. un 2004. gada nogalēs attiecīgi 42% un 43% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet tikai 11% un 13% – ka sliktāks.
Līdzīgi kā citos kopš 1999. gada veiktajos mērījumos, prognozējot savu personīgo nākotni, iedzīvotāji ir krietni optimistiskāki, nekā domājot par valsti.
Iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds viņiem personīgi būs 2020. gads – labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis, liecina, ka kopumā 39% paredz, ka nākamais gads būs labāks, tikai 7% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 36% domā, ka tas būs tāds pats kā 2019. gads.
Tas ir mazāks optimisms, nekā pagājušā gada nogalē paustais, kad 42% prognozēja, ka nākamais gads viņiem personiski būs labāks, 4% domāja – ka sliktāks, bet 36% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā 2018. gads.
Apskatot aptauju datus retrospektīvā, ir vērojams, ka, līdzīgi kā jautājumā par Latvijas nākotni, arī jautājumā par personīgo nākotni optimisms sarūk jau otro gadu pēc kārtas.
Vēsturiski vispesimistiskākās personīgas nākotnes prognozes Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008. gada nogalē, kad tikai 18% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet 36% prognozēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009. gada nogale, kad 22% iedzīvotāju prognozēja, ka viņiem personīgi nākamais gads būs labāks par aizejošo, bet 31% paredzēja, ka tas būs sliktāks.
Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji savā personīgajā nākotnē ir raudzījušies 2004. gada nogalē, kad 56% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet tikai 9% – ka sliktāks.
Arī vērtējot, kāds 2019. gads ir bijis personiski, iedzīvotāji ir ne tik pozitīvi noskaņoti kā pirms gada. 2019. gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka gada nogalē 24% iedzīvotāju šo gadu novērtē kā sev personīgi labāku, tikai 15% vērtē, ka tas ir bijis sliktāks, bet 57% uzskata, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.
Šie vērtējumi ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 7 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju – t.i., 31% iedzīvotāju 2019. gadu vērtēja kā sev personīgi labāku par iepriekšējo, bet 13% to vērtēja kā sliktāku, kas ir par 2 procentu punktiem mazāk nekā šī gada nogalē iegūtie 15% negatīvo vērtējumu.
Vēsturiski sev personīgi vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009. gada nogalē, kad kopumā tikai 9% iedzīvotāju 2009. gadu sev personīgi vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 60% - kā sliktāku.
Diezgan drūmas bija arī 2008. un 2010. gada nogales, kad attiecīgi 18% un 16% iedzīvotāju attiecīgo gadu vērtēja kā sev personiski labāku, bet attiecīgi 38% un 32% uzskatīja, ka tas personiskā jomā ir bijis sliktāks par iepriekšējo.
Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2004. gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2004. gads viņiem personīgi ir bijis labāks par iepriekšējo, un 2006. gada nogalē, kad kopumā 34% aptaujāto uzskatīja, ka 2006. gads viņiem personīgi ir bijis labāks par iepriekšējo. Taču, salīdzinot ar 2018. gada nogali, toreiz bija vairāk tādu iedzīvotāju, kuri attiecīgo gadu vērtēja kā sev personīgi sliktāku (attiecīgi 22% un 16%).
